Gada nogalē Latvijā pieejamo brīvo darba vietu skaits dažādās nozarēs samazinājies pat par 90%. Vislielākais brīvo darba vietu samazinājums noticis zinātnisko un profesionālo pakalpojumu nozarē.

Tikmēr valsts pārvalde — neraugoties uz dramatisko štatu samazināšanu — šobrīd ir sfēra, kurā pieejams visvairāk vakanču. Tā liecina apkopotie Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Lai gan strauji samazinās ne tikai brīvo, bet arī aizņemto darba vietu skaits, eksperti norāda, ka valdības pieņemtie lēmumi arī tuvākajā nākotnē neveicina brīvo darba vietu rašanos.

Salīdzinot septembra beigas ar jūnija nogali, kopumā visā valstī aizņemto darba vietu skaits samazinājies vairāk nekā par 56 tūkstošiem, bet brīvo darbvietu skaits, salīdzinot pērnā gada trešo ceturksni ar šī gada attiecīgo laika periodu, sarucis teju trīskārši.

Salīdzinot pērnā gada septembra nogali ar šā gada trešā ceturkšņa beigām, kopumā valstī likvidētas 233,9 tūkstoši darbvietas, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 22,8%. Tostarp privātajā sektorā darbvietu skaits saruka par aptuveni 190 tūkstošiem, bet sabiedriskajā sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības – 44,1 tūkstotis darbvietu.

Izpētot pieejamo CSP publicēto informāciju par brīvajām darbavietām, nra.lv secina, ka to skaits ir dramatiski zems. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) apkopotās informācijas reģistrēto bezdarbnieku skaits sasniedzis teju 169,5 tūkstošus, bet šī gada trešā ceturkšņa beigās brīvās darbavietas valstī bija tikai divi tūkstoši, kas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo ceturksni, ir par 6,1 tūkstošiem vietu mazāk.

CSP apkopotie dati klasifikācijā pēc saimniecisko darbību veidiem parāda, ka vislielākais brīvo darbavietu samazinājums bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā, sasniedzot teju 91% atzīmi, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni. Vakanču skaits dramatiski samazinājies arī apstrādes rūpniecības jomā – par 85,4%. 2008.gada 3. ceturksnī brīvas darbavietas bija 961, šogad attiecīgajā ceturksnī – tikai 140.

Pēc CSP datiem, vienīgā sfēra, kam pieaudzis brīvo vakanču skaits, ir ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kur, salīdzinot ar 2008. gada 3. ceturksni, šī gada attiecīgajā ceturksnī pieaudzis par 50%. Pērn attiecīgajā ceturksnī bija brīvas 6 vietas, šogad – 9.

Pavisam šī gada 3. ceturkšņa beigās bija pieejamas 2018 brīvās darba vietas, tas ir, vietas, kurām ceturkšņa beigās pretendenti nav izvēlēti un līgumi nav noslēgti. Visvairāk brīvo vakanču ir tādās jomās kā valsts pārvalde un aizsardzība, transports un uzglabāšana, veselība un sociālā aprūpe, izglītība.

Lai gan brīvo darbavietu skaits valsts pārvaldē ar pērnā gada attiecīgo ceturksni samazinājies par 61%, taču tieši šajā sektorā ir visvairāk pieejamās vakances. To skaits sasniedz 793 brīvas darbavietas. Konkrēti pieejamas darbavietas valsts pārvaldē ir sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanas iestādēs, kā arī tieslietu iestādēs.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers nra.lv pauda viedokli, ka salīdzinoši lielais brīvo darbvietu skaits valsts pārvaldē ir saistāms ar speciālistu nepieciešamību šajā sektorā. „Lai kļūtu par policistu, ir nepieciešama speciāla izglītība un sagatavotība, un par to cilvēks vēlas saņemt atbilstošu atalgojumu” – tā P. Krīgers. Viņaprāt, zemais atalgojums ir par iemeslu, kāpēc kārtības un drošības uzturēšanas iestādēs ir neaizpildītas vakances.

Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperts Māris Skudra par salīdzinoši lielo brīvo darba vietu skaitu valsts pārvaldē nra.lv skaidroja: „Iespējams, ka cilvēki ir atbrīvoti no darba, bet darba vieta likvidēta ar 2009.gada decembri vai tiks likvidēta 2010.gada janvārī, bet statistiski darba vieta tiek atspoguļota kā brīva.” No plašākiem komentāriem LDDK eksperts atteicās.

Par uzņēmumos esošajām brīvajām darba vietām eksperts pauda viedokli, ka, iespējams, uzņēmējiem ir brīvas darba vietas, bet tās šobrīd netiek aizpildītas, jo „nav pārliecības vai attiecīgo nozaru sniegtie pakalpojumi tirgū būs pieprasīti un tos varēs pārdot”.

Izglītības jomā brīvo darbavietu skaits, salīdzinot pērnā gada attiecīgo ceturksni ar šī gada, samazinājies par 80,3%, tomēr bija pieejamas 126 vakances. Veselības un sociālās aprūpes jomā pērn 3. ceturksnī bija pieejamas 841 brīvas darbavietas, šī gada attiecīgajā ceturksnī 156 darbavietas, kas ir par 81,5% mazāk.

NVA informācija liecina, ka tikai 3,5 tūkstoši no aģentūrā reģistrētajiem bezdarbniekiem novembrī iekārtojās darbā, bet gandrīz 21 000 bezdarbnieku novembrī strādāja pagaidu darbos.

Reģistrēto bezdarbnieku skaits novembra beigās Latvijā sasniedza 169 236. Joprojām vislielākais bezdarbs ir Latgales reģionā, kas novembrī sasniedz 20,2% atzīmi.

Novembrī bezdarbnieku skaits valstī, salīdzinot ar oktobri, palielinājies teju par 11,3 tūkstošiem.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers nra.lv pauda viedokli, ka reālais bezdarbs valstī, viņaprāt, varētu būt divtik lielāks nekā uzrāda oficiālie dati. „Ir gūzma ar bezdarbniekiem, kas atmetuši jebkādas cerības, ka atradīs darbu,” nra.lv skaidro P. Krīgers.

Jāpiebilst, ka šā gada nogalē Baltijas valstīs bijis lielākais nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājums Eiropas Savienībā (ES). Latvijā bez darba palikušo cilvēku pieaugums bija 16,3%, kas ir augstākais rādītājs ES, liecina publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati.

Otrais lielākais darba vietu samazinājums bijis ziemeļu kaimiņvalstij Igaunijai – par 10,7%, bet Lietuvā par 7,5%.

Izņemot Poliju, kur nodarbinātība gada laikā palielinājusies par 0,3%, nodarbinātības samazinājums ir bijis visās ES valstīs.

Pēc “Eurostat” datiem, visvairāk strādājošo skaits ES samazinājies būvniecībā un apstrādes rūpniecībā – par 1,9% un 1,6%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bet valsts pārvaldes, veselības aizsardzības un izglītības sfērā strādājošo skaits ceturkšņa laikā pieaudzis par 0,2%.

Jautāts par provizorisko laiku, kad varētu darba tirgus atkopties, LBAS priekšsēdētājs P. Krīgers nra.lv pauda viedokli, ka Valda Dombrovska valdības laikā maz ticams, ka tas notiks. „Šī brīža valdība spēj tikai samazināt izdevumus un paaugstināt nodokļus. Nāks cita valdība, ar citu redzējumu, tad arī iespējams būs atkopšanās,” skaidro P. Krīgers.

LDDK pārstāvis M. Skudra nra.lv skaidroja, ka, ņemot vērā joprojām pieaugošo bezdarbnieku skaitu Latvijā, aktivitātes iekšējā un ārējos tirgos, kā arī makroekonomiskos rādītājus, LDDK šobrīd piesardzīgi vērtē darba tirgus strauju atkopšanos. Viņš sacīja, ka „par nodarbinātības samazināšanās tendencēm varēsim spriest tikai pēc pus gada”. Līdzīgi kā LBAS priekšsēdētājs, arī LDDK eksperts sacīja, ka pēdējā laikā pieņemtie valdības lēmumi nestimulē jaunu darba vietu veidošanos un citu nodarbinātības rādītāju uzlabošanos.

Eksperts M. Skudra nra.lv sacīja, ka uzņēmējiem Latvijā būs jābūt gataviem piedāvāt un veidot kvalitatīvus produktus par konkurētspējīgām cenām. Viņš piebilst, ka „lielā mērā kādas nozares izaugsme būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi uzņēmējs spēs saskatīt jaunus izaicinājumus un piemērot savu darbību atbilstoši tiem”.

Avots: NRA.lv