Apstrādes rūpniecības izaugsme ir vērtējama atzinīgi, tomēr starp nozarēm vērojama nevienlīdzīga izaugsme, kas mijas ar kritumiem. Kopējos rādītājus uz priekšu turpina vilkt kokrūpniecība (+14.9%) un metālapstrāde (+38.6%). Iespaidīgu kāpumu uzrāda arī automobiļu, piekabju un puspiekabju (+81.6%), elektrisko iekārtu (+59.3%) un apģērbu ražošana (+52.7%). Samazinājums bija vērojams gumijas un plastmasas izstrādājumu (-11.1%), tekstilizstrādājumu (-7%) un  dzērienu ražošanā (-6.7%). 

Apstrādes rūpniecība turpina uzrādīt labu attīstības tempu, kas lielā mērā balstās uz eksporta tirgu apguvi. Tomēr attīstīto valstu tirgi ar mainīgām sekmēm turpina cīniņu par ekonomikas nostādīšanu uz stabilas izaugsmes ceļa. Pēdējie dati liecina par rūpnieciskās aktivitātes samazināšanos pasaulē, kas varētu atspoguļot cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju un tā pirktspēju. Augstie parādu līmeņi, nenoteiktība un inflācija nospiež patēriņa atdzīvošanos, kas dara piesardzīgu arī korporatīvo sektoru. Jauno pasūtījumu dati uzrāda, ka to pieaugums ārējos tirgos samazinās, kas varētu nozīmēt, ka Latvijas apstrādes pieauguma temps varētu sākt palēnināties. Tajā pašā laikā situācija nozarē saglabāsies atšķirīga, jo to lielā mērā noteiks nozaru mērķa tirgi, jo par spīti nedienām ir reģioni un valstis, kurās turpinās veselīga attīstība. Savukārt gāzes un elektroenerģijas sadārdzinājums varētu atstāt ietekmi uz attiecīgā sektora produkcijas apjomu rādītājiem un uz leju pavilkt kopējās rūpniecības attīstības gaitu. Visticamāk iedzīvotāji meklēs alternatīvas vai iespēju ietaupīt, bet, ja tādu nebūs, uzsākoties apkures sezonai, atsauksies mazumtirdzniecības rādītājos.