Jaunākajā „DnB NORD Latvijas barometrā” noskaidrots, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata – valsts budžets tiek veidots haotiski, neiedziļinoties nozaru vajadzībās, kā arī pilnīgi neņemot vērā sociālās vajadzības.
Tāpat vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka līdz ekonomiskajai krīzei Latviju novedusi valsts izzagšana un valsts pārvaldes nekompetence. Savukārt viedoklis par Latvijas attīstības virzienu kļuvis vēl kritiskāks, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša datiem.
Pētījumā noskaidrots, ka vēl par diviem procentu punktiem – līdz 5% – sarucis cilvēku skaits, kuri uzskata, ka Latvija kopumā attīstās pareizā virzienā, vēl arvien lielākā daļa (85%) respondentu pauž, ka mūsu valsts dodas nepareizā virzienā, savukārt 10% atbildi uz šo jautājumu nespēj sniegt.
Tikai 2% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ekonomiskā situācija pašlaik uzlabojas, bet 28% sacīja, ka tā nemainās. Skeptiski noskaņoti bija 67% aptaujāto, kas ir pārliecināti, ka situācija pasliktinās.
„Šie rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir tieši un personiski saskārušies ar „trīskāršā šoka terapiju” – vienlaicīgu ienākumu samazināšanos, diskusijām par nodokļu sloga palielināšanu un no valsts un pašvaldībām saņemamo pakalpojumu klāsta samazināšanos,” saka DnB NORD Bankas viceprezidents, valdes loceklis Ivars Kapitovičs.
Arī citos jautājumos cilvēki kļuvuši kritiskāki. Savas ģimenes finansiālo stāvokli vairs tikai 2% sauc par drīzāk labu; 39% norādīja, ka tas ir viduvējs, bet 58% pauda uzskatu, ka tas ir drīzāk slikts vai pat ļoti slikts.
Pēdējā mēneša laikā ievērojami – par sešiem procentu punktiem – palielinājies to respondentu skaits, kuri ir pilnībā neapmierināti ar valdības darbu. Šādu atbildi izvēlējās 55% iedzīvotāju. Savukārt vēl 37% sacīja, ka ir drīzāk neapmierināti, bet tikai 5% jūtas drīzāk apmierināti ar Ministru kabineta paveikto.
Jautājot iedzīvotājiem par to, kā, viņuprāt, top Latvijas budžets, visbiežāk (37%) respondenti izvēlējās atbildi – haotiski, neiedziļinoties nozaru vajadzībās. Savukārt 35% uzskata, ka budžets tiek veidots, pilnīgi neņemot vērā sociālās vajadzības, bet 27% pauda, ka priekšnoteikums ir starptautisko aizdevēju prasību ievērošana.
Sabiedrība uzskata, ka par prioritārām nozarēm būtu nepieciešams izvirzīt veselības aizsardzību (71%), ekonomiku (54%), kā arī izglītību (50%). Visretāk jeb tikai 2% gadījumu tika minētas tādas nozares kā vides aizsardzība, ārlietas un tieslietas.
Savukārt jautājot cilvēkiem, kas būtu jādara, lai valsts budžets pildītos labāk nekā līdz šim, 47% sacīja, ka jāpalielina eksportspēja, atbalstot uzņēmējus, bet 44% uzskatīja – jāizskauž korupcija. Tikai trešā populārākā atbilde (41%) bija nodokļu samazināšana.
Vairāk nekā puse – 59% respondentu uzskata, ka Latviju līdz ekonomiskajai krīzei noveda valsts izzagšana, savukārt tieši puse iedzīvotāju domā, ka vainīga ir valsts pārvaldes nekompetence. Tikai trešā populārākā atbilde ar 49% respondentu balsu bija – nepārdomāta budžeta veidošana „treknajos gados”.
Pētījumā 39% iedzīvotāji pauduši, ka, viņuprāt, naudu no starptautiskajām organizācijām, tostarp Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas, aizņemties nevajadzēja, jo tā tāpat tiks izsaimniekota. Tikai 16% sacīja, ka naudu bija jāaizņemas, jo citādi Latvija būtu bankrotējusi. Par līdzekļu izlietošanas prioritātēm cilvēki nosaukuši bezdarba, izglītības un veselības aizsardzības problēmu risināšanu.
Tāpat arī noskaidrots, ka pašreiz 32% iedzīvotāju neuzticas nevienam politiķim vai ekonomistam. Taču 19% norādīja, ka uzticas Ventspils mēra Aivara Lemberga sacītajam, 16% – Nilam Ušakovam , bet 14% – Vairai Vīķei-Freibergai.
Avots: BNA Latvia
