MMM 2011 reklāmas pasākums notika pagājušo sestdien. Bija solīts, ka uz to ieradīsies MMM 2011 pārvaldnieka Sergeja Mavrodi vietnieks Aleksandrs Kolbasovs un viens no augstākajiem sistēmas funkcionāriem Rustams Muhametgalejevs, tomēr nācās iztikt ar vietējiem spēkiem. Tie bija MMM 2011 Latvijas kluba dibinātājs Jevgēnijs Roščins un ieguldītāju tūkstošnieks (tātad persona, kas pārdala naudu starp tūkstoš ieguldītājiem) Andrejs Runcs. Viņi paskaidroja, ka MMM 2011 vadītājiem Latvija atteikusi iebraukšanas vīzas.

Nesamierināmi, bet pieklājīgi

Pasākums izvērtās par aptuveni 40 minūtes ilgu spēkošanos. No vienas puses, kādi desmit žurnālisti centās beidzot tomēr izdomāt tādu jautājumu, pēc kura vairs nebūtu nekādu šaubu, ka MMM 2011 un jebkura ieguldījumu piramīda ir krāpšana. No otras puses, J. Roščina un A. Runca izrādītā pārliecība par MMM 2011 iespējām izpildīt visas savas saistības bija tāda pati kā pārliecība, ka 2 x 2 ir 4 un ka sestdien Rīgā spīdēja saule. Viņu stratēģija bija izraisīt jautājumu un atbilžu cīniņā neiesaistītu novērotāju (klātienē tādi nebija manāmi, bet pasākums tika filmēts droši vien no abām pusēm) izbrīnu, cik tas ir savādi, ka desmit cilvēki stundu maļ vienu un to pašu: vai 2 x 2 ir 4, vai 2 x 2 patiešām ir 4 un kāpēc jums tā šķiet, ka 2 x 2 ir 4? Par kuras puses prāta spējām tādā gadījumā jāšaubās?

Puses šķirās draudzīgi, ierakstot pasākumu katra savu uzvaru kontā. J. Roščins un A. Runcs nebūt neslēpa, ka viņiem jebkāda antireklāma ir reklāma. Pietiek ar to, lai maksimāli liels cilvēku skaits uzzina par iespējām pelnīt par ieguldījumu vismaz 20% mēnesī. Piedāvājums esot tik neatvairāms, ka liels skaits cilvēku uz to atsauksies neatkarīgi no tā, vai ziņā būs teikts, ka ir iespējas nopelnīt 20% mēnesī vai ka nav iespējams nopelnīt 20% mēnesī (ka melīgi sola 20% mēnesī u.tml.). Tieši tāpat žurnālistiem bija iemesls domāt, ka viņi savu paveikuši – piramīdas vervētājus atmaskojuši.

Pēc padzirdēšanas par 20% peļņu mēnesī būtu jāseko šāda naudas avota meklēšanai. Mūsdienās tas visērtāk atrodams internetā, kur kā parole darbojas vārds mavrodi (piramīdas dibinātāja Sergeja Mavrodi uzvārds). Ar to pietiek, lai pieslēgtos piramīdas mājaslapai un uzzinātu, ka 20% mēnesī ir zemākā peļņas robeža. «Tiem, kas matemātikā vāji» (tulkojums no krievu valodas), tiek paskaidrots, ka tādā gadījumā ieguldījums gada laikā pieaug deviņas reizes. Esot arī ieguldījumi ar 30% ienesīgumu jeb gada pieaugumu 23 reizes un esot ieguldījumi ar 75% ienesīgumu. Ieguldījuma tiekšanās uz dubultošanos vienā mēnesī atgādina seno nostāstu, kā sevi atalgot lūdzis šaha spēles izgudrotājs: lai labais valdnieks uzliek uz pirmā spēles lauciņa divus rīsu graudiņus, uz otrā – četrus utt. 64 reizes, līdz valdnieks izrādījās izputināts. Gadā gan nav 64, bet tikai 12 mēneši, tomēr arī šādā laikā var sasniegt ļoti nopietnu summu, ņemot vērā to, ka spēli iespējams sākt ne jau ar diviem Krievijas rubļiem vai Latvijas latiem.

Pēc MMM 2011 pārstāvju teiktā, piramīdā iesaistījušies jau 50 valstu iedzīvotāji. Tas nozīmē naudas pārdali gandrīz 50 valstu valūtās (nez cik no 50 valstīm ir apvienotas eiro zonā), tāpēc piramīdas mājaslapa vizualizē ieguldījumu ienesīgumu mantās, kuras vainago gada laikā nopērkama lidmašīna. Šis fragments no mavrodi mājaslapas pārcelts uz Neatkarīgo. Krievijā tiek piedāvāti individuālai lietošanai paredzēti lidaparāti par diviem līdz četriem miljoniem rubļu, kas atbilst 40 līdz 80 tūkstošiem latu. Tātad pēc gada lidos tie, kuri šodien var ieguldīt piramīdā apmēram piecus tūkstošus latu, bet pāris gadu laikā to varētu izdarīt praktiski visas Latvijas ģimenes, jo nepilns tūkstotis latu sākotnējam ieguldījumam taču atradīsies. Saruna ar J. Roščinu un A. Runcu noveda līdz diviem argumentiem, kāpēc nekas tāds nenotiks.

Ko nezina un ko slēpj

Pirmkārt, viņi bija spiesti izteikt divas dažādas atbildes uz jautājumu par piramīdas dalībnieku skaitu un tā pieaugumu Latvijā. Pirmā atbilde bija, ka to neviens nezina, jo piramīda aug decentralizēti. Proti, jaunpienācēji taču maksā naudu esošajiem piramīdas dalībniekiem, nevis S. Mavrodi. Tas tomēr izraisa neticību, jo kā gan sistēma var solīt izmaksu pieaugumu, ja nav zināms iemaksu (iemaksātāju skaita un viņu iemaksu reizinājuma) pieaugums. Tad nācās teikt, ka visi sistēmas parametri tiek stingri uzskaitīti un nauda pārdalīta pāri valstu robežām, taču naudas plūsmas esot neizpaužams komercnoslēpums. Pietiek ar to, ka sistēma apvienojot 30 miljonus cilvēku. Vēlreiz jāuzsver, ka naudas daudzums sistēmai ir svarīgāks par iesaistīto cilvēku skaita pieaugumu, bet ko nu, ja tas tālu atpaliek no deviņkāršošanās gada laikā? Bez tā taču nav iespējams nodrošināt kaut minimālo izmaksu pieaugumu līmeni. Tomēr visas izmaksas tiekot veiktas. Kā? Acīmredzot tā, ka sistēmas dalībnieki nepieprasa šīs izmaksas veikt un netraucas pirkt lidaparātus, bet gandrīz visu viņiem aprēķināto naudas pieaugumu iegulda sistēmā, kas tālāk rēķina pieaugumu pieaugumam utt. Tādā gadījumā sistēma var pastāvēt ar mērenu ieguldītāju un ieguldījumu pieaugumu.

Nauda tomēr jānopelna

Otrkārt, MMM 2011 izjuks pat tad, ja neatkarīgi no pieauguma tempa spēs iekļaut sevī sešus miljardus cilvēku – visus uz zemeslodes, kuri nav pārāk mazi, veci vai slimi, lai paši nopelnītu starta kapitālu ieguldīšanai piramīdā. Iemaksu pieaugumam taču būs jāturpinās. «Jā,» skaidroja A. Runcs tieši Neatkarīgajai, «kad kāds sistēmas dalībnieks par sistēmā iegūto naudu nopirks automašīnu, tās pārdevējs iegūto naudu ieguldīs sistēmā, jo labāka ieguldījumu veida taču nav.» Bet ko tad, ja par automašīnu iegūto naudu pārdevējs nevarēs ieguldīt, jo tā būs jāatdod par pārtiku, komunālajiem rēķiniem utt. A. Runcs norādīja, ka tik un tā šo naudu kāds saņems un atdos MMM. Jo vairāk cilvēku sistēmā ir iekļāvušies, jo drošāk, ka tā tiešām notiks. Tomēr sistēmai atdodamās naudas daudzumus saruks proporcionāli tam, kā cilvēkiem nāksies pāriet no iepriekš uzkrātās un/vai no uzkrāto mantu realizācijas iegūtās naudas ieguldīšanas uz nopelnītās naudas pārpalikumu ieguldīšanu. Taču šie pārpalikumi izrādīsies nevis 20% mēnesī, bet caurmērā 2% gadā, kādus jau maksā tagadējās komercbankas.

Lai jau starp tūkstošiem pasaulē esošo banku iespraucas arī MMM 2011, bet drīzāk gan MMM 2011 ir jāizput brīdī, kad iemaksas atbilst maksātāju darba algu pārpalikumiem, bet izmaksas – uzkrājumu pārdalīšanai. Tieši tādā pārejas fāzē sabruka Banka Baltija (BB), kas mazajā Latvijas mērogā patiešām izdarīja to, ko MMM 2011 piesakās paveikt pasaules mērogā. Šādu pāreju BB gadījumā būtu nodrošinājusi lata devalvācija, bet BB īpašnieks Aleksandrs Lavents tomēr nespēja uz to piespiest Latvijas valdību un Latvijas Banku. Grūti iedomāties, kā S. Mavrodi prasībām pakļausies daudz spēcīgāku valstu valdības.

***

VIEDOKLIS

Kristaps Zakulis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs:

– Skaidrojām cilvēkiem, ka šādu piramīdu darbība balstās tikai uz tās spēju piesaistīt jaunus dalībniekus un tās dibinātāju mērķis ir gūt materiālu labumu no personām, kas piramīdai būs pievienojušies vēlāk. Tādējādi ikviens, kurš iesaistās finanšu piramīdā, ne tikai riskē ar sava ieguldījuma pazaudēšanu, bet arī atbalsta citu cilvēku potenciālu apkrāpšanu jau tuvākajā nākotnē, izsīkstot iespējai piesaistīt arvien jaunus dalībniekus. Tādēļ vislabākā aizsardzības recepte ir – būt informētiem par šādu pakalpojumu patieso dabu un nedot savu naudu finanšu piramīdām, un tās sabruks pašas no sevis.Andrejs RuncsJevgēnijs RoščinsKristaps ZakulisMMM 2011