Pirms gada tā laika labklājības ministre Ilze Viņķele solīja, ka atrasts brīnumlīdzeklis bezdarba mazināšanai Latgalē. Valdība ieviesa mobilitātes jeb pārcelšanās pabalstu. Tas strādā šādi – ja bezdarbnieks atrod darbu, kas atrodas vismaz 20 kilometru attālumā no mājām, pirmajos četros mēnešos viņš var lūgt valstij nelielu pabalstu, kas segtu vai nu dzīvošanu citā pilsētā, vai arī transporta izdevumus, stāsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Kad pabalstu ieviesa, lielākais bezdarbnieku īpatsvars Latvijā bija 253 kilometru attālumā no Rīgas esošajā Baltinavā Krievijas pierobežā. No minimāliem pabalstiem vai pilnīgā trūkumā te dzīvoja 28,5%. Šobrīd no Baltinavas pirmo vietu pārņēmuši kaimiņi – Kārsavas novads.

Latgalē Rīgā izgudroti brīnumlīdzekļi nestrādā. It kā labi iecerētajai programmai novados ar lielāko bezdarbu valstī gada laikā tā arī nav pieteicies neviens bez darba palikušais.

Oficiālā stastistika valstī pēc pēdējiem datiem rāda, ka bez darba ir 97 736 (NVA dati uz 2014.28.02.) cilvēki. Baltinavas novads pirms gada bija pirmajā vietā Latvijā pēc bezdarbnieku īpatsvara. Šobrīd statistika nedaudz uzlabojusies – bezdarba līmenis ir ceturtais augstākais valstī. Šis novads lieliski atbilstu mobilitātes programmai – atrodas tālu laukos, ir augsts bezdarbs, salīdzinoši netālu vairākas lielākas pilsētas. Tomēr Rīgā iecerētā bezdarba apkarošanas programma šeit nedarbojas.

“Mūsu pagastā šis pārcelšanās pabalsts nav palīdzējis. Jo lielas pilsētas mums ir tālu – Balvi, Viļaka vai Kārsava darba vietas nevar nodrošināt. Rēzekne ir patālu un vēl kaut kur citur braukt bezdarbniekiem tas nav izdevīgi. Jo liela daļa ir lauksaimnieki, kuriem mājās ir kāds lopiņš izdzīvošanai un viņi no rīta, vakarā vai pusdienās ir jāpieskata. Gotiņas jāslauc. Līdz ar to tādiem izteiktiem piedāvājumiem pat neatsaucas”, norāda Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa.

Lai arī valstī kopumā bezdarbnieku skats ir gandrīz 100 tūkstoši, Labklājības ministrijas noteiktā latiņa, cik darba meklētājiem palīdzēt ieviešot mobilitātes pabalstu, bija niecīgi maza – 350 cilvēki. Pieteicās un šo iespēju izmantoja tikai nedaudz vairāk kā puse – 180. No programmai paredzētajiem 98 tūkstošiem latu iztērēta vien trešā daļa – ap 35 tūkstošiem latu. Vidēji vienam strādājošajam četros mēnešos kopā tie ir 197 lati jeb 280 eiro.

Latgalē tradicionāli bezdarba līmenis ir divas reizes augstāks kā citur Latvijā – 27 tūkstoši bezdarbnieku (27 279). Tur gada laikā pārcelšanās pabalstu izmantojuši tikai 60 cilvēku: Rēzeknē 19, Ludzā 15, Daugavpilī 13. Jēkabpilī – neviens.

“Mums tādu gadījumu, ka ar tādu lūgumu griezušies – nav. Jo cilvēki tie, kas ienāk Jēkabpilī, ienāk paši no tuviem novadiem. Viņi ienāk neinformējot mūs, noīrē dzīvokli un meklē pilsētā darbu. Un tādā veidā viņi legalizējas Jēkabpilī. Bet tā, ka tas būtu saistīts ar pārcelšanās procesu, neviena gadījuma mums nav bijis”, atzīst Jēkabpils pilsētas sociālā dienesta vadītājs Juris Turžikovs.

Bezdarba rekordistei Baltinavai tuvākā lielākā pilsēta ir Balvi. Arī tur aina nav īpaši labāka. Pie pabalstiem tikuši tikai pieci cilvēki.

“Mums, es saprotu, šis bezdarbs samazinās uz tā rēķina, ka vispār cilvēki mums paliek Latvijā mazāk. Aizbrauc. Un no Balviem meklē darbu Rīgā vai kaut kur ārzemēs. Uz tā rēķina. Jo Latvija ir vecu cilvēku zeme”, skumji secina Balvu socialā dienesta sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Lolita Laicāne.

Ar 25,4 procentiem jaunā līdere bezdarba statistikā visas valsts mērogā ir Kārsava. Pašvaldība atradusi 4000 eiro konkursam, lai atrastu uzņēmīgākos, kas grib sākt savu biznesu. Bet atsaucība ir niecīga. Arī mobilitātes pabalstus no valsts šeit neviens nav prasījis. Gan Kārsavā, gan Baltinavā uzskata – galvenā problēma aiz darba vietu trūkuma ir transports. Bez tā šāda palīdzības programma vienkārši ir bezjēdzīga.

“Autobuss iet tikai 2 reiz dienā un reāli uz darbu paspēt nevar, jo viņš no Baltinavas iziet bez pāris minūtēm deviņos un atpakaļ no Rēzeknes viņš nāk pusčetros. Tur darba diena nesanāk. Un cita sabiedriskā transporta vairs nav”, bēdīgu ainu zīmē Lidija Siliņa.

“Mums fiziski nav sabiedriskā transporta. Mums arī šobrīd ir novadā diezgan daudz cilvēku, kuri strādā Rēzeknē vai Ludzā un kuri dodas uz darbu ar saviem auto, tāpēc ideja nav slikta. Be tas, ka mēs nezinām nevienu piemēru, ka viņš tiek izmantots liecina, ka tas izpildījums visticamāk nav nemaz tik labs”, secina Kārsavas novada domes izpilddirektors Toms Vorkalis.

Pašvaldības pārmet Labklājības ministrijai un Nodarbinātības aģentūrai, ka ideja bijusi laba, bet tā izbojāta ar pārāk lieliem ierobežojumiem un limitiem. Programmai var pieteikties tikai tie, kas atraduši darbu privātajā sektorā. Brīvajai darba vietai pirms tam vismaz nedēļu ir jābūt reģistrētai Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzē. Pie valsts prasīt palīdzību jāpaspēj vērsties pirmajās 10 dienās kopš darba uzsākšanas. Kompensāciju transportam var saņemt tikai tad, ja darba vieta atrodas tālāk par 20 kilometriem no mājām. Dzīvesvietā cilvēkam jābūt deklarētam vismaz gadu. Ja mazāk – pabalsts nepienākas. Ja darba līgums noslēgts uz sezonu, piemēram, tagad aktuāliem lauku darbiem, vai pat uz gadu vai diviem – pabalsts nepienākas. Lai arī palīdzību valsts nodrošina tikai četrus mēnešus, pretī tiek prasīts darba līgums uz nenoteiktu laiku. Kad bezdarbnieks šo palīdzību izmantojis paredzētos četrus mēnešus, atkārtoti tai pieteikties var tikai pēc trim gadiem.

Pirms gada Pasaules banka asi kritizēja Latviju. Ka mūsu valstī pabalstu sistēma darboja automatizēti – kā naudas pārskaitījumi bez padziļinātas vajadzību izpētes. Bet tagad pašvaldības pārmet ministrijai, ka ar mobilitātes pabalstu tiek turpinātas vecās tradīcijas un pārmaiņas notiek pārāk lēnu.