Lauksaimniecības sējumus apdrošināšana neliela daļa zemnieku

Latgalē sējumus apdrošinājuši mazāk nekā viens procents zemnieku, savukārt Vidzemē un Kurzemē septiņi līdz astoņi procenti zemnieku, intervijā raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš norādīja, ka patlaban lauksaimnieki sējumus pret dabas kataklizmām apdrošina kūtri. Kamēr Vidzemē un Kurzemē apdrošina zem desmit procentiem zemnieku, aktīvāki ir saimnieki Zemgalē – tur apdrošināti “padsmit procenti” sējumu.

Lai apdrošināšanas kompānijas piedāvātu kvalitatīvu produktu lauksaimniecībā, vajadzīgs lielāks zemnieku pieprasījums pēc tā – vismaz 20% platību būtu jābūt apdrošinātiem.

Abāšins skaidroja, ka apdrošināšanas kultūra zemniekiem vēl ir pavisam jauna un neattīstīta, savukārt apdrošinātāju piedāvātais produkts, proti, sējumu apdrošināšana, vēl esot “samērā zaļš” un būtu jāstrādā pie tā pilnveides.

“Kad labību kuļ, augustā un septembrī parasti nekādi lielie riski un problēmas nav bijuši. Tāpēc tas apdrošināšanas produkts bija domāts periodam līdz raža ir gatava. Taču te esam pilnīgi jaunā situācijā, kad graudaugi ir gatavi kulšanai, bet nav novācami īpaši stipru lietavu dēļ. Līdz ar to apdrošinātājiem vēlreiz jāsēžas pie viena galda ar Zemkopības ministriju un zemniekiem, kā mainīt piedāvājumu, lai tas derētu arī šādās ārkārtas katastrofās,” Latvijas Radio izteicās Abāšins, piebilstot, ka zemnieki ir ir pieraduši pie valsts atbalsta, līdz ar to tikai neliela daļa izvēlas sējumus vispār apdrošināt.

Ziņots, ka lietavu un plūdu radīto seku dēļ valdība izsludinājusi ārkārtēju situāciju 27 novados Latgalē un Vidzemē.

Ārkārtējā situācija izsludināta Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Dagdas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines Varakļānu un Krustpils novados.

Ārkārtējā situācija šajos novados izsludināta no 2017. gada 29. augusta līdz 2017. gada 30. novembrim. Kā atbildīgā institūcija par darbību koordināciju ārkārtējās situācijas laikā noteikta Zemkopības ministrija.

Foto: paulbr75/https://pixabay.com/en/users/paulbr75-2938186/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/