Latvijas ostās šī gada pirmajā pusē saglabājies kravu apgrozījuma kritums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā no Latvijas ostām šogad pirmajā ceturksnī nosūtīja un ostās saņēma 15,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,9% mazāk nekā pērn pirmajā ceturksnī. Kravu pārvadājumu apjoms samazinājies visās Latvijas ostās, tai skaitā Ventspilī, kur pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni, kravu apgrozījuma kritums sasniedzis 30,8 %.

Kā rāda statistikas dati, Ventspils ostas nosūtījušas tikai 4,9 miljonu tonnu kravu, kas ir par 30,8% mazāk, nekā pērn šajā pašā periodā. Par sarežģīto situāciju Ventspils ostu termināļos jau iepriekš brīdinājis Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka pie izveidojošās situācijas vainojams atsevišķu termināļu vadībā Ģenerālprokuratūras ieceltais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kurš, kā liecina informācija, visticamāk, izsaimnieko sev uzticēto mantu.

Viņš žurnālistiem norādījis, ka skeptiski vērtē Latvijas nākotnes izredzes apkalpot tranzīta kravas, skaidrojot, ka Ventspils ostas termināļu darbības rezultāti šajā gadā ir gana bēdīgi, un to darbību negatīvi, galvenokārt, ietekmē “Meroni faktors”.

“Ventspils naftas termināļa pārdošanas apjomi četros mēnešos ir samazinājušies par 13% jeb par 1,5 miljoniem eiro. Slikti rezultāti ir arī Ventbunkeram – tur pārdošanas apjomi ir samazinājušies uz pusi, kas arī ir 1,5 miljoni eiro. Ventbunkera rezultātus ietekmē Ģenerālprokuratūras favorīta, tā saucamā Ostapa Bendera faktors,” sacīja Lembergs, piebilstot, ka arī citi Meroni pārvaldītie termināļi esot ar sliktiem darbības rezultātiem.

Pēc politiķa sacītā, ieceļot Meroni par uzņēmumu uzraugu, piecu gadu laikā Ģenerālprokuratūra nodarījusi valstij zaudējumus 25 miljonu eiro apmērā. Viņš arī aicināja ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru pārtraukt šo nejēdzību. “Cik ilgi šī nejēdzība turpināsies? Kad Kalnmeiers iejauksies un sāks pildīt savus pienākumus?” vaicāja Lembergs.