Latvijas Banka pirms pāris dienām izplatījusi paziņojumu, kurā vērtē iespējamo riskus Parex Banka darbības apturēšanas (slēgšanas, bankrota) gadījumā. Lai arī informācija datēta ar 01.10.2009., uzskatām, ka tā varētu saturēt vērtīgu izziņas materiālu Ekonomika.lv lasītājiem.
=== LB izplatītā informācija ===
Latvijas Banka kā valdības finanšu konsultants ir vērtējusi Parex bankas darbības apturēšanas iespējamo ietekmi uz Latvijas finanšu sektoru un tautsaimniecību kopumā pēc vienotas ES pieejas. Novērtējums rāda, ka bankas slēgšana būtu ievērojami pasliktinājusi jau tā grūto Latvijas ekonomisko situāciju un sagrautu uzticību Latvijas finanšu sektoram.
Tālāk īsumā galvenie fakti un novērtējumi par to, kādas sekas būtu tam, ja valsts nepārņemtu Parex banku. Te jāatceras, ka Parex banka pagājušā gada rudenī bija otrā lielākā banka Latvijā un līdere nerezidentu noguldījumu piesaistē.
Parex bankas darbības apturēšanas gadījumā:
– Tiktu iesaldēti rezidentu noguldījumi 770 miljonu latu apmērā, kā arī nerezidentu noguldījumi 1 168 miljonu latu apmērā. Garantēto noguldījumu izmaksas no Noguldījumu garantiju fonda veidotu 660 miljonus latu, tai skaitā no valsts budžeta 577 miljonus latu trīs mēnešu laikā.
– Sagaidāmā noguldījumu, īpaši nerezidentu noguldījumu, aizplūde no pārējām bankām izraisītu vairāku banku darbības apturēšanu, kā dēļ tiktu iesaldēti uzņēmumu, mājsaimniecību noguldījumi aptuveni 1.3 miljardu latu apmērā, kas prasītu papildu izmaksas no Noguldījumu garantiju fonda, resp., valsts budžeta, aptuveni 750 milj. latu apmērā. Tādējādi kopējās papildu izmaksas no Noguldījumu garantiju fonda varētu sasniegt apmēram 1.4 miljardus latu.
– Starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām pazeminot reitingus, attiecīgu līgumu gadījumā investori varētu pieprasīt citu banku saistību tūlītēju atmaksu, kā arī ierobežotu līdz minimumam banku iespējas piesaistīt papildu finansējumu starpbanku tirgū. Investoriem pieprasot tūlītēju sindicēto kredītu atmaksu, no valsts budžeta būtu jāveic atmaksa 350 miljonu latu apjomā.
– Uzticēšanās zudums banku sektoram izraisītu rezidentu noguldījumu aizplūdi no “dzīvajām” bankām aptuveni 1.1 miljarda latu apmērā.
– Pēc makroekonomiskā modeļa novērtējuma Parex bankas darbības apturēšanas gadījumā iekšzemes kopprodukts papildus samazinātos 2008. gadā par 350 miljoniem latu, 2010. gadā – par 2.7 miljardiem latu.
– Ekonomiskās aktivitātes straujāks kritums un recesijas padziļināšanās veicinātu valsts budžeta nodokļu ienākumu samazinājumu, straujāku bezdarba un valsts budžeta sociālo izdevumu pieaugumu.
Tādēļ tieši un netieši zaudējumi no Parex bankas slēgšanas valstij kopumā būtu mērāmi apmēram 3 miljardu latu apmērā.
Jāpiezīmē arī, ka papildus milzīgajiem ekonomiskajiem satricinājumiem cilvēki izjustu arī ievērojamas neērtības norēķinos, jo Parex banka ir gan liels spēlētājs maksājumu karšu izsniegšanā, gan norēķinu nodrošināšanā ar kartēm veikalos un citur.
Latvijas Banka pauda savu viedokli daudzajās sēdēs vēl pirms Parex bankas pārņemšanas, un detalizēts Latvijas Bankas vērtējums bija pieejams lēmumu pieņēmējiem Parex bankas pārņemšanas brīdī. Šī gada 14. jūlija vēstulē ar Latvijas Bankas viedokli, kurā apkopota informācija par Parex bankas darbības apturēšanas sekām, pēc tās lūguma tika iepazīstināta LR Valsts Kontrole. (Mums nezināmu iemeslu dēļ šie argumenti nav iekļauti Valsts Kontroles ziņojumā.)
Šie civilizētai makroekonomiskās un finanšu situācijas analīzes praksei atbilstošie vērtējumi uzskatāmi parāda, ka Parex bankas darbības apturēšana būtu nesusi dramatiskus zaudējumus tautsaimniecībai un apgrūtinātu valsts ekonomisko atveseļošanos daudzu gadu garumā.
Tādējādi Latvijas Banka uzskata, ka, publiskojot pašreizējo ziņojumu uz korektas, bet vienpusīgas informācijas bāzes, ir radīta ažiotāža, sabiedrībai un finanšu tirgum tiek radīts nepareizs un nepilnīgs priekšstats par Parex bankas pārņemšanas lēmuma nozīmīgumu un tiek mazināta iespējamo investoru uzticība valsts īpašumā esošai un pārdodamai finanšu institūcijai.
Avots: Latvijas Banka
