Latvijas IKP kumulatīvais kritums šī gada otrajā ceturksnī no 2007.gada nogalē sasniegtā augstākā punkta bija 21%, un apjomu ziņā ekonomika ir atgriezusies 2005.gadā. Līdz 2010.gada vidum IKP kritums būs sasniedzis aptuveni 25%, ekonomikai „saraujoties” līdz 2004.gada līmenim. Tas nozīme 17-19% IKP kritumu šogad un 0-3% kritumu nākamgad, lēnai izaugsmei atsākoties nākamā gada otrajā pusē un 2011.gada jau sasniedzot 2-5%, ziņo Swedbank ekonomikas apskats.
Pērnā gada nogalē un šī gada sākumā Latvijas IKP samazināšanos noteica straujš kritums gan iekšzemes patēriņā, gan eksportā. Līdz ar ienākumu kritumu un bezdarba pieaugumu iekšzemes patēriņš vēl turpinās samazināties, taču lēnāk. Tādējādi ekonomika atveseļosies no pārmērīgi augsta patēriņa īpatsvara, kas ļaus pakāpeniski sabalansēt iepriekš pārlieki strauji pieaugušo saistību apjomus ar aktīviem. Savukārt eksportā kopš pavasara jau ir novērojama stabilizācija, un līdz ar pasaules ekonomikas atveseļošanos, lai gan sākumā lēna, tomēr noturīga eksporta izaugsme gaidāma jau 2010.gada sākumā. Jauno eksporta tirgiem domāto pasūtījumu apjoms apstrādes rūpniecībā ir stabilizējies, arī biznesa noskaņojums uzlabojas. Rūpniecības izlaide ir pietuvojusies zemākajam punktam, un trausla uz eksportu balstīta izaugsme redzama, piem., kokrūpniecībā.
Uzņēmumi aktīvi samazina izmaksas un uzlabo produktivitāti
Algu fonda samazinājums sakrīt ar Swedbank prognozēm, t.i. -22% kopš gada sākuma. Līdz šim darbaspēka izmaksu samazinājums privātajā sektorā noticis galvenokārt uz nodarbinātības mazināšanas rēķina, savukārt sabiedriskajā sektorā uz algu rēķina. Strukturālajām reformām padziļinoties, sabiedriskajā sektorā arvien nozīmīgāka kļūs nodarbinātības mazināšana, kamēr privātajā sektorā visticamāk pastiprināsies tendence mazināt darba samaksu
Latvijā padziļinās deflācija, kuru izraisa vājš mājsaimniecību pieprasījums dēļ pieaugoša bezdarba, krītošiem ienākumiem un nepieciešamības samazināt parāda slogu. Lai gan patēriņa cenu dinamikā pret iepriekšējo mēnesi vērojama deflācija jau kopš 2008.gada nogales, nodokļu palielinājuma dēļ gada pirmajā pusē šā gada vidējā inflācija vēl sasniegs 3-3.5%, 2010.gadā jau redzēsim 2-4% deflāciju (atkarībā no tā, vai tiks palielināts PVN), bet 2011.gadā gaidāma cenu stabilizēšanās. Deflācija daļēji amortizē sarūkošo ienākumu negatīvo efektu uz mājsaimniecību pirktspēju.
Līdzšinējais izmaksu un cenu kritums uzlabo Latvijas konkurētspēju. Arī vidējais darba ražīgums uz vienu nostrādāto stundu ir sācis pieaugt. Turklāt apstrādes rūpniecībā ražīgums aug straujāk nekā vidēji tautsaimniecībā, kas apliecina eksportējošo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanos un uzskatāmi norāda uz lielāku izaugsmes potenciālu un nepieciešamību novirzīt lielāku līdzekļu plūsmu tieši eksporta sektoru virzienā. Tomēr jāņem vērā, ka apstrādes rūpniecībā ir strauji pieaudzis brīvo ražošanas jaudu īpatsvars, kas īstermiņā mazinās vēlmi un spēju investēt.
Neskatoties uz straujo korekciju darba tirgū, produktivitātes uzlabojumam ir jākļūst dziļākam un plašākam. Ja darba ražīguma pieaugums kavēsies, konkurences uzlabošanai būs nepieciešams vēl dziļāks algu un/vai nodarbinātības mazinājums. Tāpēc ir ļoti būtiski tiekties uz procesu efektivizēšanu, produktu un pakalpojumu pievienotās vērtības palielināšanu, no valsts puses dažādu uzņēmējdarbību bremzējošu administratīvu barjeru likvidēšanu.
Avots: Swedbank ekonomikas apskats, 29.09.2009.
