Starptautiskās Nodarbinātības organizācijas pētījumā Latvija līdztekus abām pārējām Baltijas valstīm un Spānijai pēc jauniešu bezdarba līmeņa ir starp pirmrindniecēm arī pasaulē. Nodarbinātības valsts aģentūras dati rāda, ka bezdarba līmenis kopš marta – kad sasniedza virsotni – plok.
Pirmā pusgada izskaņā bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 24 gadiem rindas joprojām bija par 6500 jauno cilvēku blīvākas nekā pirms gada, raksta NRA.LV.
Tālāk – ASV vai ES valstis
20 gadu vecā Anda (vārds mainīts) ASV, kur strādā par auklīti, ir gandrīz divas nedēļas. “Darbs ir pagaidu, jo oficiāli es šeit varu uzturēties tikai trīs mēnešus,” skaidro jauniete un piebilst, “diemžēl”. Anda ir ieguvusi profesionālo vidējo izglītību un ir materiālu dizaina speciāliste. Viņa stāsta, ka darbu meklējusi gan skolas laikā, gan pēc mācību pabeigšanas, un uzskata, ka pašlaik Latvijā jauniešiem atrast darbu ir gandrīz neiespējami. Arī savas izredzes Anda vērtē kā niecīgas, jo nav ne darba pieredzes, ne pietiekamas krievu valodas zināšanas, ko prasa darba devēji. “Ja, stājoties darbā ASV, uzdod jautājumu par iepriekšējo darba pieredzi, vērā ņems atbildi, ka esi strādājis vecāku uzņēmumā, palīdzējis veciem cilvēkiem, veicis brīvprātīgā darbu. Tas dod drošības sajūtu, ka katrs jaunieša veiktais darbs, pat tad, ja tas nav oficiāls, tiek atzīts un novērtēts,” paskaidro jauniete. Arī savu tālāko izglītību Anda vēlētos turpināt ASV, taču neizslēdz studijas kādā no Eiropas Savienības valstīm.
Latviju jau neaizslēdz
Viens no jauniešu bezdarba galvenajiem iemesliem ir darba pieredzes trūkums un zems izglītības līmenis, norāda Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA). Tā, piemēram, jūlijā gandrīz trešdaļa gados jauno bezdarbnieku bija ar vidējo vispārējo izglītību, gandrīz tikpat – ar pamatizglītību. Taču arī iegūta augstākā izglītība un iepriekšēja darba pieredze darbu vēl negarantē.
20 gadu vecais Tālis ir ieguvis augstāko izglītību un ir nekustamā īpašuma vērtētājs. Iepriekš viņš savā profesijā bija strādājis bankā un vēl kādā uzņēmumā. Neskatoties uz to, darba meklējumi bijuši bez panākumiem. “Iesūtīju kādus padsmit CV, nevienas atbildes, pat – paldies, nē – neatnāca. Tad es sapratu, ka nav vērts censties,” nopūšas jaunietis. “Kaut kādu darbu dabūt jau var,” viņš ir pārliecināts. Taču jaunietis netver pēc jebkuras darba vietas un skaidro, ka grib strādāt savā profesijā, un tagad turpina izglītoties.
Viņš neizslēdz, ka varētu braukt strādāt un mācīties uz ārzemēm. “Visu laiku ir tāda doma. Tad, kad es aizbraucu, Latviju jau neaizslēdz,” saka viņš.
Nav svaiga problēma
“Lai atbrīvotu vietu jauniem cilvēkiem, būtu jāsamazina gados vecāko strādājošo skaits. Taču, ja atbrīvo vecos, tas nozīmē, ka jāpazemina pensijas vecums, un tas savukārt ir dārgi. Īsāk sakot – joprojām nav atrasts īstais kompromiss starp šīm divām nodarbināto grupām,” skaidro ekonomiste Raita Karnīte.
Jauniešu bezdarba problēma pašlaik ir saasinājusies, taču tā nebūt nav jauna – pastāv divus gadu desmitus, norāda ekonomiste. Tai saknē ir arī prakses trūkums mācību laikā. “Tās ir izglītības reformas sekas – jaunā izglītības sistēma nesagatavo praksei,” komentē R. Karnīte, “pirms 1990. gada bija obligātās prakses, un tas bija ļoti vērtīgi. Šobrīd ir liels atrāvums – uzņēmējiem un studentiem ir grūti atrast vienam otru.” “Līdz ar to viņi ir prasīgi pret darba devēju – dažkārt arī nepamatoti – un nepieņem darbu,” skaidro ekonomiste. R. Karnīte piekrīt – tas, ka jauni cilvēki nevar iesaistīties darba tirgū, ir ļoti nopietna problēma, un brīdina, ka demogrāfiskās sekas var būt graujošas.
