Kultūrizglītības pedagogiem algu reformas īstenošanai nepieciešami 13,5 miljoni eiro. Vai šī nauda, kas vajadzīga jau no 1. septembra, atradīsies valsts budžetā, gan nav zināms. Tāpat vēl nav skaidrs, kad valdībā tiks apstiprināti jaunie noteikumi.
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) un Kultūras ministrijai (KM) ir vienots skatījums uz jaunā darba samaksas modeļa ieviešanu un arī nepieciešamajām summām, – tā īsi pašreizējo situāciju raksturoja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska preses sekretārs Mārtiņš Langrāts. Arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktora vietniece kultūrizglītības jautājumos Dace Ziemele apliecināja, ka šāda vienošanās panākta ne tikai starp ministrijām, bet arī koalīcijā – «līdz ar to ir novērsta situācija, kurā vairāk nekā četri tūkstoši kultūrizglītības pedagogu tiktu diskriminēti». Nepieciešamā summa ir 13 538 861 eiro. Patlaban KM «ir iesniegusi komentārus par Ministru kabineta noteikumu projektu un veic aprēķinu precizēšanu». D. Ziemele noliedz KM veltītos pārmetumus, ka tā nepārtraukti būtu mainījusi finansējuma apmēru, kas vajadzīgs reformas īstenošanai. Aprēķini veikti atbilstoši IZM izstrādātajam Ministru kabineta noteikumu projektam. Viņa gan norāda, ka modeļa īstenošana būs atkarīga no valsts budžeta iespējām.
Bet kultūrizglītības pedagogi rausta plecus – skaidrības par to, kas notiks 1. septembrī, neesot. «Peldam neziņā. Viss ir tā nenoteikti – it kā ir iezīmēti 13 miljoni eiro, bet – vai to akceptēs Finanšu minsitrija, kad tā izdarīs savus aprēķinus, pārliecības nav. Bija solīts, ka jaunie noteikumi valdībā nonāks jūlijā, bet arī tas ir tā nenoteikti,» NRA.lv teica Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas priekšsēdētājs Aldis Misēvičs. Tomēr gandarījums ir vismaz par to, ka pēc nozarē strādājošo piketa pie Ministru kabineta ēkas attieksme pret mūzikas un mākslas skolu skolotājiem ir mainījusies un oficiāli tiek atzīts, ka arī viņiem pienākas algu palielinājums. A. Misēvičs uzsvēra: ja nekas nemainīsies, tad kultūrizglītības pedagogi ir apņēmības pilni streikot. «Jārīkojas ir, jo pretējā gadījumā politiķiem šķiet, ka var mūs neņemt vērā un mēs jau piecietīsim jebko. 31. maija pikets, kurā sapulcējās ap 150 cilvēku, pierādīja, ka spējam mobilizēties.» Viņam pievienojas Mūzikas skolas skolotāju asociācijas vadītājs Aivars Broks – lai arī ministri pie piketētājiem nav atnākuši, tomēr rezonanse sabiedrībā bijusi. Arī IZM esot sarosījusies, un vairs neesot tās attieksmes – sak, naudas mums nav, meklējiet savās kabatās! Ticības tam, ka mēneša laikā – līdz noteikumu iesniegšanai valdībā – varētu atrasties 13 miljoni eiro (patiesībā gan esot vajadzīga lielāka summa), viņam neesot. A. Broks atgādina: KM līdz šim vēl nav izdarījusi savu mājasdarbu – proti, nav atjaunojusi krīzes laikā nogriezto daļu, kamdēļ pedagogi saņem nevis 420 eiro par likmi, bet tikai 290 eiro. Tomēr zināms sasniegums panākts, jo pirms mēneša no kultūras ministres Daces Melbārdes saņēmuši vēstuli, kurā atzīts, ka šajā ziņā problēmas tiešām esot. Pirms tam uz šo jautājumu netika saņemta nekāda atbilde. Apbēdinot arī Latvijas Pašvaldību savienības visai inertā attieksme pret notiekošo – jo tieši vietvarām nākas piemaksāt kultūrizglītības pedagogiem un apsaimniekot šīs skolas.
Aisma Orupe
Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
