Krievijas amatpersonas vakar paziņojušas Latvijas valsts uzņēmumam Latvijas dzelzceļš (LDz), ka «sakarā ar sliežu ceļu stāvokli Latvijas virzienā divus mēnešus notiks sliežu remontdarbi. Kravu plūsma būs ļoti ierobežota».
Krievijas paziņojums par sliežu remontu šeit uzrakstīts tā, kā teica LDz valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aivars Strakšas. Viņš, savukārt, vadījies no LDz un Krievijas dzelzceļa telefoniskiem kontaktiem uzņēmumu viceprezidentu līmenī. «Mēģināsim saprast, ko tas nozīmē,» turpināja A. Strakšas.
NRA.lv raksta, ka LDz telefonsarunās ar Krievijas dzelzceļu pārstāvējis LDz viceprezidents Ēriks Šmuksts. Viņš, protams, centies darīt visu iespējamo, lai noskaidrotu, ko Krievijas uzņēmuma paziņojums nozīmē, un runājis ar vairākiem šā uzņēmuma darbiniekiem. Augstākstāvošā amatpersona no Ē. Šmuksta sarunu biedriem tad izteikusies par «ļoti ierobežoto» kravu pārvadājumu apjomu, bet zemākas amatpersonas atklājušas, ka kravu nebūšot vispār. Var vismaz cerēt, ka šādiem brīdinājumiem oficiāla spēka nav. Kaut kādai dzelzceļa caurlaides spējai būtu jāsaglabājas līdz ar pasažieru vilcienu Rīga – Maskava. Ja arī tas tiktu atcelts, tad par to būtu jābūt atsevišķam brīdinājumam, bet tāda nav. Ja pasažieru vilciens pa sliedēm iet, tad tas nozīmē, ka sliedes nekur nav pilnībā izjauktas uz visu diennakti un pa tām var palaist arī dažus kravu vilcienus. Var, protams, arī nepalaist, bet tad gan būtu grūti iestāstīt, ka vilcienu kustība apturēta tehnisku, nevis politisku iemeslu dēļ.
Latviju un Krieviju savieno divas dzelzceļa līnijas. Krievija nav konkretizējusi, tieši kad un vai vienlaikus uz abām līnijām sāksies divus mēnešus ilgie remontdarbi. Tāpat nav saprotams, vai tie neattieksies uz vēl citām dzelzceļa līnijām, pa kurām kravas varētu ienākt Latvijā ar līkumiem caur Baltkrieviju vai caur Baltijas kaimiņvalstīm. Ir liela varbūtība, ka tagad Latvijā pārkrautās kravas tiks pagrieztas uz mūsu kaimiņvalstu ostām. Kā zināms, visa šī teritorija ir noklāta ar 1520 mm platuma sliedēm, kas atšķiras no sliežu platuma citās Eiropas valstīs. Brīdinājums par remontdarbiem attiecas uz laiku pēc dienām desmit, kad līdz Latvijai būs nonākušas tās kravas, kas šobrīd jau ir ceļā pa Krievijas teritoriju. To varētu uzskatīt arī par ultimāta termiņu Latvijai izdarīt kaut ko, lai Krievija, ja tā vispār remontēs sliežu ceļus Latvijas virzienā, aprobežotos ar parastajiem vilcienu kustības ierobežojumiem 5 – 7 – 8 stundas diennaktī. Tādā gadījumā kravu plūsmu izmaiņas spēj pamanīt tikai dzelzceļnieki, kuri organizē kravu kustību.
LDz vadītāju uzstāšanās vakar pēcpusdienā notika apmēram stundu pēc tam, kad Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga bija laidusi klajā nomierinošu paziņojumu, ka neesot apstiprinājušās ziņas par Krievijas plāniem apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu. Tādu informāciju premjerministrei sniegusi Ārlietu ministrija. Ja ļoti gribas, tad var pat sacīt, ka informācija nav nepatiesa, jo sliežu ceļu izjaukšana patiešām attieksies uz pilnīgi visām Krievijas un citu valstu kravām un uz visām trijām Latvijas lielajām ostām, kuras apkalpo šo kravu plūsmas. Tieši to apstiprināja LDz vadītāji uzņēmuma īpašnieka funkcijas pildošās Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieces Džinetas Innusas klātbūtnē.
Runas tieši par ogļu kravu apturēšanu vakar aizsāka Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks Latvijas TV raidījumā Rīta panorāma, kurā viņam bija paredzēts stāstīt par Rīgas svētkiem. Tomēr viņš informēja arī par to, ka ogles pārkraujošie ostas uzņēmumi Rīgas Centrālais terminālis un Streks trešdienas vakarā saņēmuši brīdinājumu, ka Krievijas ogles uz Rīgu sūtītas netiks. Dienas gaitā šī informācija ieguva vēl jo draudīgāku apveidu.
A. Strakšas un Dž. Innusa solīja attiecīgi uzņēmuma un ministrijas darbinieku došanos uz Maskavu vismaz noskaidrot, ko Krievija īstenībā nodomājusi darīt ar dzelzceļa pārvadājumiem uz Latviju. Vēl jātiek skaidrībā par to, kas ar ko sarunāsies un kā sarunu rezultāti tiks noformēti, lai tie nepaliktu mutiski un dažādi izprotami. Šobrīd atvaļinājumā ir gan Krievijas dzelzceļa prezidents Vladimirs Jakuņins, gan Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss. A. Strakšas norādīja, ka viņš V. Jakuņinu nepazīst un dabūt tikšanos ar V. Jakuņinu ir ārkārtīgi grūti.
Arnis Kluinis
