Kāpēc piedzīvojam piena produktu cenu kāpumu

Piena cenu kāpumu veikalos ir grūti nepamanīt, turklāt daļa piena produktu šobrīd veikalos maksā vēl dārgāk nekā pirms Krievijas embargo izraisītās piena krīzes. Ražotāji cenu kāpumu skaidro ar piena tauku deficītu Eiropā, kā dēļ sviesta cena ir sasniegusi visu laiku augstāko punktu jeb rekordcenu pēdējo 18 gadu laikā.

Kopš 2014. gada augusta, kad Krievija tikko bija paziņojusi par piena produktu embargo, sviesta cena veikalos ir pieaugusi par aptuveni 50-60%, savukārt salīdzinot ar piena krīzes zemāko punktu – pat dubultojusies, liecina NRA.lv pētījums.

Jo treknāk, jo dārgāk

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, piens veikalos kļuvis par 17,2%, jogurts – par 9,4%, siers un biezpiens – par 8,9%, sviests pat par 36,2% dārgāks. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja asoc. prof., Dr.oec. Ingūna Gulbe apstiprina, ka Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, ir palielinājusies piena iepirkuma cena un līdz ar to arī piena produktu cenas veikalu plauktos. «Cena galvenokārt ir kāpusi piena produktiem ar augstāku tauku saturu. Pamatā tas ir saistīts ar piena produktu importa pieaugumu vairākos lielos tirgos kā, piemēram, Krievija un Japāna. Tāpat ir pieaudzis pieprasījums pēc piena taukiem un samazinājies pēc augu taukiem. Tas saistīts ar daudzkārt izskanējušo informāciju par augu tauku, sevišķi palmu eļļas, negatīvo ietekmi uz veselību. Tagad sviestu ēst atkal ir moderni un veselīgi,» skaidroja I. Gulbe.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra informācija liecina, ka jūnijā salīdzinājumā ar martu 25 procentīgā skābā krējuma cena kāpusi no 2,70 eiro kilogramā līdz trim eiro kilogramā, biezpiens ar 9% tauku saturu sadārdzinājies no 4,14 eiro kilogramā līdz 4,57 eiro kilogramā, sviesta cena pakāpusies no 7,53 eiro kilogramā līdz 8,27 eiro kilogramā un saldajam krējumam Kārums (10%) cena pieaugusi no 0,93 eiro līdz 1,02 eiro par 200 gramu iepakojumu.

Pārsit rekordu

Latvijas lielākais piena pārstrādātājs Food Union, kas piena krīzes laikā pirmais samazināja piena produktu cenas, lai solidarizētos ar zemniekiem, kuriem par pienu Krievijas embargo dēļ vairs nevarēja maksāt tikpat, cik iepriekš, šobrīd līdzīgi kā citi ražotāji pamazām ir paaugstinājuši savas produkcijas cenas. Visvairāk ir sadārdzinājies sviests un saldais krējums.

Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs sviesta cenu kāpumu skaidro ar piena tauku deficītu vienotajā Eiropas Savienības tirgū, kas ir galvenais industriālo piena produktu cenu dzinējspēks jau kopš pagājušā gada otrās puses. «Pēc divu gadu ilgušās piena krīzes, ko izraisīja Krievijas noteiktais importa aizliegums, piena produktu, jo īpaši saldā krējumu un sviesta, cenas sāka augt. Secīgi ir augusi arī piena iepirkuma cena visā Eiropas Savienībā, bet sviesta un saldā krējuma cenu kāpšanas dinamika ir bijusi visstraujākā,» uzsver N. Staņēvičs.

Pēc viņa teiktā, pašlaik Eiropas Savienības vidējā sviesta cena ir sasniegusi visu laiku augstāko punktu jeb rekordcenu pēdējo 18 gadu laikā, cenai pārsniedzot 6000 eiro tonnā. Salīdzinājumā ar 2014. gada otro pusi (tas ir, pēcembargo periodu), kad sviesta cena bija 3000 eiro tonnā, tā ir pieaugusi tieši divas reizes. Arī saldā krējuma cena visos galvenajos Eiropas tirgos (Vācijā, Nīderlandē, Itālijā) ir sasniegusi 3000 eiro tonnā, kas ir augstākais punkts vismaz pēdējo desmit gadu laikā.

«Šāds sviesta un saldā krējuma cenu pieaugums saistīts ar piena tauku deficītu galvenokārt Eiropā, bet arī citur pasaulē, jo citu industriālo piena produktu, piemēram, sausā piena un siera, cena krīt. Piena tauku deficīta iemesli saistīti ar jauno Eiropas piena tirgus konjunktūru, kuru galvenokārt iespaido gan ES ieviestie tirgus regulācijas instrumenti, noslēdzoties kvotu pastāvēšanai (piemēram, ražošanas apjoma samazināšanas atbalsta programmas), gan svaigpiena tirgus spēlētāju ieviestās «izdzīvošanas prakses» (piemēram, zemnieki krīzes laikā baroja govis ar zemākas uzturvērtības barību, kas rezultējies svaigpienā ar zemu tauku saturu),» stāsta N. Staņēvičs.

Attiecīgi sviesta un saldā krējuma augošā cenu dinamika atspoguļojas gala produktu cenās, ko var redzēt veikalos. N. Staņēvičs gan uzsver, ka cenas salīdzinājumā ar 2014. gada nogali ir būtiski pieaugušas sviestam un saldajam krējumam, bet ne vairāk par to, cik šie produkti maksāja pirms krīzes.

«Attiecībā uz sviestu un saldo krējumu esam atgriezušies pirmskrīzes cenu līmenī. Citas piena produktu cenas arī ir augušas kopš pērnā gada otrās puses, bet ne tik strauji. Latvija ir daļa no Eiropas Savienības vienotā piena tirgus, un notikumi tur atstāj tiešu iespaidu arī uz Latvijas tirgu. Svaigpiena iepirkuma cenu pieaugums un arī industriālo produktu cenu pieaugums attiecīgi ietekmē arī piena produktu cenas plauktos, taču ne tūlītēji un ne proporcionāli. Līdzšinējā svaigpiena un citu piena produktu cenu dinamika ir bijusi ar augošu tendenci, mēs turpināsim vērot tirgus svārstības un reaģēsim attiecīgi. Turklāt gala produktu cenas plauktos vienmēr nosaka mazumtirgotājs, nevis ražotājs,» atgādina N. Staņēvičs.

Govju mazāk, piena vairāk

Latvijā ar katru gadu slaucamo govju skaits samazinās. Gada laikā Latvijā slaucamo govju skaits sarucis par 4,2% – ja 2016. gada jūnijā valstī bija reģistrētas 161 096 slaucamās govis, tad šogad jūnijā – vairs tikai 154 312 slaucamās govis, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija.

Šā gada jūnijā Latvijā bija reģistrēti 17 354 ganāmpulki, kas ir par 10,8% mazāk nekā 2016. gada jūnijā. No kopējā ganāmpulku skaita 7387 šogad jūnijā realizēja pienu piegādei, kas ir par 6,01% mazāk nekā gadu iepriekš attiecīgajā mēnesī, kad Latvijā bija 7859 šādi ganāmpulki.

Tajā pašā laikā šogad jūnijā nodotā svaigpiena apmērs Latvijā pieaudzis par 3,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Jūnijā kopumā nodotas 77 539 tonnas svaigpiena.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra rīcībā esošo informāciju piena vidējā iepirkuma cena šogad jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi Latvijā pieaugusi par 64,1%, bet mēneša laikā tā palielinājusies par 1,2% – līdz vidēji 291,8 eiro par vienu tonnu. Vienlaikus Eiropas Savienībā piena vidējā iepirkuma cena šogad jūnijā bija 330,5 eiro par tonnu.

Savukārt CSP jaunākie pieejamie dati liecina, ka šā gada maijā piena iepirkuma cena bija par 58% augstāka nekā pērn maijā, bet tajā pašā laikā par 9% zemāka nekā pirms piena krīzes – 2014. gada maijā.

Ilze Šteinfelde

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

  • Cityfinances

    Piena produkta izstrādājumu pieprasījums ir izaicinājums jebkurai kompānijai. Kā ari šī ir iespēja uzņēmumiem augt un attīstīties un tāpēc Cityfinances https://www.cityfinances.lv/kredits-uznemumiem/ piedāvā kredīts uzņēmumiem, kas palīdzētu spert nākamo soli attīstībā.