Simtgades uguņošanas šovs Rīgā izmaksās 234 999 eiro. No Rīgas budžeta simtgadei veltītajam muzikālajam gaismas uzvedumam Saules mūžs tiks doti 34 999 eiro, bet 200 000 eiro piešķīris simtgades birojs. Vai šis ir dārgākais salūts Rīgas jaunāko laiku vēsturē? Nē. Jo Rīgas astoņsimtgades svinības noslēdzās ar 27 minūtes ilgu uguņošanas šovu un komponista Mārtiņa Brauna speciāli rakstītu mūziku Sapnis par Rīgu, kas izmaksāja 300 000 latu. Mūslaiku naudā – 426 861,54 eiro, raksta NRA.lv.
Grūti iztēloties
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem 200 000 eiro ir grūti iztēlojama naudas summa, tāpēc rodas vēlēšanās to atdot kādiem saprotamākiem, ikdienišķākiem tēriņiem. Arī Latvijas simtgades kopējie tēriņi – vairāk nekā 61 miljons eiro (no 2015. līdz 2021. gadam) – būtu vieglāk pieņemami, ja naudas līdzšinējais izlietojums būtu detalizēts un caurskatāms. Saskaņā ar simtgades biroja informāciju, Latvijas simtgade katram valsts iedzīvotājam izmaksā aptuveni trīs eiro gadā (četru gadu periodā), 2,1 miljons eiro piešķirts simtgades norisēm 2018. gada novembrī.
Pagaidām, kā secinājusi Valsts kontrole, Latvijas simtgadei paredzētie līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši mērķim, nav gan skaidrs, vai kādam citam projektam paredzētā nauda šogad netiek iztērēta simtgades pasākumiem un tādēļ tam finansējuma var nepietikt.
Pensionāriem – 42 centi
To var uzskatīt par kontekstu sabiedrības paustajām emocijām par vairāk nekā 200 000 eiro, ko izšaus gaisā. Vieni uzskata, ka cilvēkiem vajag svētkus, otri – ka pompoza salutēšana nav nepieciešama. Neatkarīgā ar dažiem piemēriem piedāvā salīdzināt, cik daudz vai maz iespējams izdarīt ar 235 000 eiro. Sadalot to Latvijas pensionāriem, katrs saņemtu 42 centus vienu mēnesi. Priekšvēlēšanu aģitācija sociālajos tīklos partijām šogad izmaksājusi kopumā 206 614 eiro. Ar 200 000 eiro pietiktu diviem melanomas pacientiem, lai nodrošinātos ar medikamentiem gadu ilgam ārstēšanas kursam. Gulbenes novadā ar 235 000 eiro būtu gana, lai astoņus mēnešus maksātu sociālās palīdzības pabalstus. Veselības ministrija 2017. gadā piemaksās, prēmijās un naudas balvās darbiniekiem izmaksāja 199 910 eiro.
Pārmeta arī 2001. gadā
Atskatoties uz Rīgas astoņsimtgades svinību kulmināciju 2001. gada 17.-19. augustā, jāatgādina par sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2001. gada janvārī veikto aptauju: vairāk nekā piektdaļa – 23,8% – rīdzinieku uzskata, ka grandiozajam salūtam nav jābūt, jo tā ir lieka naudas tērēšana, 32,7% rīdzinieku vēlas grandiozu salūtu, lai tas maksātu cik maksādams. Svētku rīkotāji saņēma daudz pārmetumu par to, ka uguņošanu rīko un pasākumu veido ārvalstu firma, nevis vietējie.
Likvidētās aģentūras Rīgai 800 bijusī ģenerāldirektore Ingūna Rībena uz pārmetumiem atbildēja: «(..) savā laikā aģentūra veica aptauju par to, ar ko tad cilvēki asociē svētkus visvairāk. Un, protams, cilvēki atbildēja, ka uguņošana ir tas galvenais, tas ir tas lielākais jeb tas ir tas, ko viņi tradicionāli ir pieraduši sagaidīt lielos svētkos. Katrā gadījumā šis gaismas priekšnesums (..) ir ar tādu dubultotu nozīmi, jo uguņošanai vēl klāt nāk mūzika 27 minūšu garumā, ārkārtīgi nopietna Mārtiņa Brauna speciāli Rīgai rakstīta mūzika, kas ir absolūti neatņemama sastāvdaļa. Tā ka tas būs ļoti nopietns uzvedums. Tā nebūs vienkārši uguņošana. (..) es domāju, laiks atbrīvoties no tās izpratnes par salūtu padomju laika salūtu līmenī un iet soli tālāk.» (TVNET, 2001. gada 15. martā.)
Tradīcija un psiholoģisks efekts
Salūts ir tradīcija. Ne tikai Rīgā, ne tikai valsts svētkos vai Jaungada naktī, bet arī lokālos svētkos vai notikumos, kurus to rīkotāji uzskata par iedzīvotājiem vai apmeklētājiem būtiskiem, piemēram, mūzikas festivālos. Rīgas tradīcija ir salūts valstij un pilsētai nozīmīgos svētkos. Pērn kompānija Kantar TNS aptaujā noskaidroja, ka 18. novembrī svētku pasākumus apmeklē apmēram pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Daudzi no viņiem gaida salūtu. Rīgā uguņošana ir viens no visvairāk apmeklētajiem pasākumiem. Salūta laikā cilvēks izbauda gan vizuāli iespaidīgu priekšnesumu, gan emocionālu piesātinājumu. Psihologi ir teikuši, ka salūts smadzenēs izraisa tā dēvētā laimes hormona dopamīna rašanos. Neapzinātā līmenī, cilvēkiem salūta laikā atrodoties cieši līdzās citiem, veidojas kopības izjūta – es neesmu viens.
Antra Gabre
Foto: F64
