Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs vakar mulsināja, paužot vienlaikus apmierinājumu un satraukumu par Latvijas ekonomiku.
I. Rimšēviča veiktais LB padomes sēdes un lēmumu atreferējums it kā pilnībā iekļāvās oficiālajā versijā par ekonomiskās bedres dibena sataustīšanu un augšupeju, ko apliecinot iekšzemes kopprodukta pieaugums šā gada 1. ceturksnī un tālāk dati par rūpniecības un tirdzniecības apjomu pieaugumu pavasara un vasaras mēnešos. LB prezidentam, padomei un bankas algotajiem ekonomikas pētniekiem vismaz publiski nav iekritis acīs tas, cik lielā mērā šo rādītāju augšupeja balstās uz apkures apjoma pieaugumu šā gada aukstajā ziemā un uz Latvijas valsts mežu vienlaidus izciršanu, lai izvestu no valsts nemaz vai mazapstrādātu koksni. LB toties ir nodevusies intelektuālam vingrinājumam, kā pasludināt par deflāciju šā gada inflāciju, kas neiekļaujas stāstā par Latvijas konkurētspējas pieaugumu.
NRA.lv jau 9. jūlija publikācijā par patēriņa cenām jūnijā vērsa uzmanību uz to, ka Centrālā statistikas pārvalde ir publiskojusi trīs cenu rādītājus, pēc kuriem inflācija un deflācija Latvijā norisinās vienlaikus. LB papildina šos trīs rādītājus ar vēl diviem citiem. “Īstais” jeb “pamata” rādītājs esot brīvi tirgojamo bulciņu vai apģērbu cenu rādītājs, ar kuru viss kārtībā – tas pazeminoties, bet ainu bojā administratīvi regulējamās un energoresursu cenas, kā arī nodokļu sloga pieaugums, galu galā pārvēršot deflāciju par inflāciju.
LB piedāvājumam nošķirt “īsto” un “neīsto” inflāciju nav pamata, jo patērētājiem un investoriem arī par “neīsto” sadārdzinājumu ir jāmaksā ar īstu naudu. Patērētājiem nākas maksāt gribot negribot, bet investori no tā var izvairīties, ja viņi neinvestē Latvijā. Runa nav par fiziskām vai juridiskām personām no ārzemēm, bet par tepat strādājošajām bankām, kuras izvēlas brīvos naudas līdzekļus 600–800 miljonu latu apmērā glabāt LB ar 1% likmi gadā, nevis izsniegt šo naudu kredītos par daudz augstākām likmēm. LB padome vakar nolēma samazināt depozītprocentu likmi no 1% līdz 0,5%, lai piespiestu bankas izsniegt šo naudu kredītos.
Tomēr I. Rimšēvičs arī atklāja, kāpēc bankas nelaiž naudu apgrozībā – tās bažījas par 2011. gada valsts budžetu. Bankas rēķinās gan ar nodokļu u. tml. maksājumu celšanu, kas samazinās Latvijā izdarīto ieguldījumu vērtību, gan ar nepamatotiem valsts izdevumu samazinājumiem, kuru dēļ uzņēmējdarbība var kļūt neiespējama apvidos, kur sabrūk tilti un ugunsdzēsēji un/vai policisti nedodas uz izsaukumiem, jo viņu automobiļiem nav degvielas. I. Rimšēvičs dalījās savā neizpratnē par to, kāpēc valsts iestādes un valdošās partijas nekliedē šādas bažas, atklājot savus plānus par budžeta samazināšanu. Šādas bažas pieaug līdz ar valdības parādu. LB ir izskaitļojusi šā parāda pieaugumu tuvākajiem gadiem, kas nepārprotami pārsniedz IKP pieaugumu par procentu desmitdaļām, ar kādām iezīmējās šā gada 1. ceturksnis.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
