Vakar ASV akcijas noslēdzās pozitīvā teritorijā pēc krituma dienas laikā aptuveni par 1%. Tirgus sašūpoja ziņas, ka ASV apstrādes rūpniecības ISM indekss no 49.1 augustā septembrī noslīdējis līdz 47.8, kas ir otrais kritums pēc kārtas un zemākais rādījums kopš 2009. gada vasaras. Turklāt indeksa nodarbinātības komponente saruka līdz 46.3. Kaut ASV darba tirgus joprojām ir samērā stabils, detalizētāks skats atklāj tendenču vājināšanos, kas var radīt arvien lielāku spiedienu uz mājsaimniecību izdevumiem.
Satraukumu pastiprināja arī ISM pakalpojumu indeksa pazemināšanās (52.6). Jāpiebilst, ka atzīme virs 50 norāda uz izaugsmes turpināšanos. Tomēr patērētāju pārliecība nav tik spēcīgā kā iepriekš. Kopš 2018. gada beigām ir sākusi veidoties atšķirība starp nostrādātajām stundām un mazumtirdzniecības pieauguma tempiem. Vēsturiskās korelācijas liecina, ka starpībai vajadzētu samazināties, kas norāda uz iespējamu vājumu ASV mazumtirdzniecībā. Tas palielina nervozitāti un nenoteiktību, jo norāda, ka apstrādes rūpniecības nedienas izplatās uz pakalpojumu nozari un veido negatīvu fonu pasaules ekonomikas perspektīvām.
Šādu ziņu pārbagātība audzē bažas par recesijas ierašanos, jo pietrūkst pozitīvo vēsmu, kas spētu slāpēt negatīvās. Globālā ekonomika pēc ilgstošās atgūšanās fāzes ir sagurusi, kas padara to daudz jūtīgāku pret nenoteiktību un riskiem. Papildus izaugsmi slāpē starptautiskās tirdzniecības saspīlējums, kas caur apstrādes rūpniecību draud arvien vairāk aplipināt arī iekšzemes patēriņu. Līdz šim gan tas ir spējis uzrādīt labu noturību. Taču, jo ilgāk apstrādes rūpniecība būs lejupslīdē, jo lielāka iespēja ir, ka pieaugs to valstu skaits, kuras saskarsies ar recesiju. ASV, kas joprojām ir vērtējama kā globālās ekonomikas lokomotīve, vēl ir salīdzinoši stabilā situācijā. Lai arī perspektīvas vājinās, krīzes iespējamība tur zema. Pagaidām. Tikmēr uzmanības centrā ir Vācija, kas vistiešāk pakļauta sarežģījumiem apstrādes rūpniecībā un starptautiskajā tirdzniecībā, un kur recesija jau klauvē pie durvīm. Visticamāk, tuvākajā laikā ar recesiju flirtēs arī Itālija. Tomēr salīdzinoši pozitīvāka aina Spānijā un Francijā, kā arī citās eirozonas valstīs nozīmē, ka eirozona no recesijas spēs izvairīties. Rudenī prognozes ir slīdējušas lejup un nākamgad pesimistiskākās prognozē vien 0.5% izaugsmi.
Runājot par recesijas iespējamību, šobrīd visspēcīgākie signāli pienāk no obligāciju tirgus. Signālu līmenis ir tāds, kas vēsturiski nozīmējis praktiski 100% recesiju. Taču citi signāli no finanšu tirgiem, ekonomikas un finanšu sfēras ir samērā nenoteikti un vāji. Izskan pieņēmumi, ka līdz ar pēckrīzes periodā piekoptajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, līdzsvars tirgū ir izjaukts un obligāciju tirgus varētu sniegt maldīgus signālus. Vai tā ir vēlmju domāšana rādīs laiks. Tikmēr vēsturiski skatoties obligāciju tirgus signāls nozīmē, ka līdz recesijas sākumam paiet vidēji 12-18 mēneši. Tikmēr, lai šajā laika periodā iestātos recesija, būtu jāsāk pienākt arī apstiprinošiem alternatīviem brīdinājuma signāliem. Taču tie rāda, ka recesijas iespējamība 3-6 mēnešu laikā ir zema. Tādēļ pamatscenārijs ir izteikti lēna izaugsme, kas daudzās valstīs tāpat veidos krīzes apstākļus. Pie šāda scenārija jārēķinās, ka jebkurš neveikls ģeopolitisks solis vai laicīgi nenovērsti riski nozīmē lejupvērstu korekciju un recesiju. Tādu netrūkst – sākot ar Brexit un turpinoties ar saspīlētajām attiecībām ar ASV. ASV plāno ieviest 10% tarifus lieliem civiliem gaisa kuģiem un 25% – citām precēm, piemēram, īru un skotu viskijam, vīniem, olīvām un sieram, ko tā, visticamāk, arī darīs. Visdrīzāk, ka ES tūlītējus pretsoļus neveiks. Paredzams, ka nākamgad ES uzvarēs līdzīgā lietā pret ASV / Boeing, kas atraisīs ES rokas piemērot tarifus ASV precēm. Daudzu valstu, jo īpaši, ASV iekšpolitiskās intereses izvirzās priekšplānā un atbīda ekonomiku, kas nozīmē, ka jābūt gataviem reaģēt arī uz pesimistiskāko prognožu piepildīšanos. Pārliecība par Latvijas ekonomikas perspektīvām būs ļoti svārstīga, kā dēļ svarīgi to noturēt iekšpolitisku stabilitāti un reformu gaitu.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
