Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējais patēriņa cenu līmenis jūnijā, salīdzinot ar maiju, samazinājās par 0,5 procentiem. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā bija cenu kritumam siltumenerģijai, dārzeņiem, apģērbam un apaviem. Akciju ietekmē lētāka kļuva maize un graudaugu izstrādājumi, piens un piena produkti, augu eļļa un tauki, kā arī svaiga gaļa. Atlaižu ietekmē lētākas kļuva mēbeles un mājokļa iekārtas, mājturības piederumi, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājdzīvnieku barība, grāmatas, mobilie tālruņi un farmaceitiskie produkti. Cenas kritās malkai un sašķidrinātajai gāzei. Turpināja samazināties mājokļa īres maksa brīvajā tirgū. Lētāki kļuva mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, apģērbu šūšana un tīrīšana, mājas aprūpes pakalpojumi, transportlīdzekļu tehniskā apkope un remonts, autovadītāju kursi, atpūtas un kultūras pakalpojumi, personīgās aprūpes iestāžu pakalpojumi un atsevišķi medicīnas pakalpojumi. Turpināja samazināties cenas ēdināšanas pakalpojumiem, īpaši kafejnīcās, bāros un restorānos.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds uzskata, ka cenu kritumam šobrīd ir vairākas pozitīvas iezīmes. “Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, cenu kritums palīdz samazināt reālās pirkstspējas kritumu. Piemēram, patēriņam pieejamo naudas līdzekļu apjomam krītoties par 20%, bet vienlaikus par 5% samazinoties cenām, reālās pirktspējas kritums ir aptuveni 16 procenti,” uzsvēra A. Strazds. Viņaprāt, fiksētā valūtas kursa apstākļos izmaksu un cenu kritums ir ļoti būtisks, lai Latvijas uzņēmēji atgūtu konkurētspēju ārējā tirgū un varētu atjaunoties eksporta izaugsme.

“Taču, lai tas īstenotos, varētu būt nepieciešams vismaz gads, rēķinot no šā brīža. Tātad arī cenas Latvijā varētu turpināt kristies līdz pat nākamajai vasarai,” pieļāva A. Strazds.

Arī šobrīd ne visu produktu un pakalpojumu cenas samazinās.

Jūnijā par 5,6% sadārdzinājās degviela, benzīna cenām pieaugot par 6,3%, bet dīzeļdegvielas cenām – par 4,0%. Turpināja sadārdzināties tabakas izstrādājumi, jūnijā to cenas pieauga par 1,1%.

Gada laikā, tas ir, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju, inflācija bija 3,4 procenti. Finanšu ministrija norāda, ka, sākot ar rudens mēnešiem, ir sagaidāma deflācija gada izteiksmē. n

***

VIEDOKĻI

Andris Strazds, Nordea bankas vecākais ekonomists:

– Jūnijā patēriņa cenas kritušās jau trešo mēnesi pēc kārtas, un paredzams, ka šī tendence turpināsies. Būtiskākais cenu samazinājumu ietekmējošais faktors ir iekšzemes pieprasījuma kritums, kas otrajā pusgadā vēl pastiprināsies, ņemot vērā nesen veikto būtisko budžeta izdevumu samazinājumu. Nākamajos mēnešos cenu kritumu varētu pastiprināt arī sezonālas tendences pārtikas tirgū un neliels naftas, tātad arī degvielas cenu kritums pēc jūnijā sasniegtajiem salīdzinoši augstajiem līmeņiem. Minēto faktoru ietekmē jau septembrī gada inflācija varētu būt ļoti tuva nullei.

Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste:

– Domājam, ka cenu kritums saglabāsies līdz gada beigām, tāpēc mēs gaidām gada deflāciju jau rudenī. Cenām krītoties lēnāk, nekā mēs bijām domājuši gada sākumā, kā arī budžeta grozījumos paredzēto nodokļu izmaiņu dēļ (piemēram, lielāks akcīzes nodoklis alkoholam no 1. jūlija) mūsu vidējās inflācijas prognoze 2009. gadam tagad ir 3% (iepriekš 2%).

Zigurds Vaikulis, PAM Tirgus analīzes daļas vadītājs:

– Inflācijas frontē joprojām bez lieliem pārsteigumiem. Kopējais patēriņa cenu līmenis Latvijā turpina pazemināties, līdzīgi kā tas notiek arī citur pasaulē un Eiropā. Taču pilnvērtīga deflācija, kad zem nulles atrodas arī 12 mēnešu cenu izmaiņu rādītājs, mūsuprāt, iestāsies pēc pāris mēnešiem, visticamāk, oktobrī. Vasaras beigas un rudens sākums varētu būt tas brīdis, kad gāzes cenu un komunālo pakalpojumu tiešā ietekme cenu pazemināšanas virzienā ir visspēcīgākā. Tālākā deflācijas gaita jau kļūs vairāk atkarīga no iekšējā patēriņa dinamikas un sekundārajiem efektiem. Saliekot kopā pašlaik zināmos un sagaidāmos faktorus, Latvijas deflācija savu zemāko punktu varētu sasniegt ap gadu miju, savukārt inflācijas atgriešanās diez vai sāksies agrāk nekā nākamā gada vidū. Protams, arī turpmāk daudz kas būs atkarīgs no notikumu gaitas pasaulē.

Ieva Vēja, DnB NORD bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķe:

– Jūlijā, kurš tradicionāli ir deflācijas mēnesis, mēneša deflācija varētu būt vēl lielāka, ņemot vērā gan pārtikas, īpaši dārzeņu, cenu kritumu, gan pēdējā laikā vērojamo naftas cenu pazemināšanos, kam nedaudz jau sākušas sekot arī degvielas cenas Latvijā, gan dabasgāzes tarifu samazināšanos mājsaimniecībām. Pastāvot šādām tendencēm un pieņemot, ka nenotiek kādas negaidītas izmaiņas pasaules izejvielu tirgos un nodokļu likmēs, jau oktobrī, ja ne jau septembrī, arī Latvijā iestāsies gada deflācija, ko šobrīd jau piedzīvo gan Igaunija – jūnijā mīnus 0,9% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, gan eirozona, kur deflācija fiksēta pirmo reizi tās pastāvēšanas vēsturē. Līdz ar to dažu pēdējo gadu inflācijas problēmu pilnīgi skaidri būs nomainījusi deflācija un tās negatīvā ietekme uz ekonomisko attīstību. Pieaugot bezdarbam un samazinoties darba samaksai valsts sektorā, deflācijas spiediens gada otrajā pusē tikai palielināsies. Neliela neskaidrība tikmēr ir par nākamā gada sākumu, kad iespējamas nodokļu pacelšanas rezultātā cenu pieaugums uz kādu laiku var atjaunoties, bet arī tad tikai uz laiku.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Jūlijā būs vērojama līdzīga tendence kā jūnijā. Atlaides turpinās veicināt cenu kritumu lielākajai daļai preču un pakalpojumu. Sezonas ietekmē mazināsies dārzeņu un citu pārtikas produktu cenas. Sagaidāms, ka cenas turpinās kristies veselības, ēdināšanas pakalpojumiem, izglītībai. Tāpat cenu līmeni papildus uz leju spiedīs pelēkā biznesa konkurence. Jūlijā degvielas cenas kāpums varētu stabilizēties vai pat nedaudz samazināties. Vienīgais cenu pieaugums nodokļu palielināšanas ietekmē sagaidāms alkoholam, kura ietekme uz inflācijas rādītāju var izrādīties lielāka nekā uz vidējā patērētāja tēriņiem. Tāpat sagaidāms, ka pieaugs pakalpojumu cenu deflācija. Kopumā atalgojuma samazināšanās un bezdarba pieauguma rezultātā pirktspēja turpinās rukt un turpinās spiest cenas uz leju. Gada deflācija gaidāma šā gada ceturtajā ceturksnī.

Avots: www.nra.lv