2019. gada otrais ceturksnis apstrādes rūpniecībā ir noslēdzies ar salīdzinoši nelielu kāpumu. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ražošanas apjomi 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, pieauga tikai par 0.8% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Tas ir zemākais izaugsmes temps kopš 2016. gada janvāra.
Kaut gan apstrādes rūpniecības dati liecina par skopu ražošanas apjomu pieaugumu, joprojām ir novērojami strauji augoši līderi. Elektrisko iekārtu ražošanas apjomi ir auguši par 23.9% un gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas, ir sekojusi ar 19% izaugsmi. Savukārt, vislielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde, ir piedzīvojusi 0.5% ražošanas apjomu kāpumu. Kokapstrādē pieaugumi šogad mijas ar kritumiem, ņemot vērā straujos izaugsmes tempus nozarē pērn.
Šobrīd novērotās apstrādes rūpniecības izaugsmes tempu palēnināšanās pamatā ir nomāktais ražotāju noskaņojums un vājais ārējais pieprasījums. Pēc Borisa Džonsona stāšanās Apvienotās Karalistes premjerministra amatā Eiropas Savienību vēlreiz pāršalca uztraukuma vilnis par iespējamo Apvienotās Karalistes bezvienošanās izstāšanos jau rudenī. Tai būs gan tieša, gan netieša ietekme arī Latvijā. Eirozonas apstrādes rūpniecības noskaņojuma rādītājs (iepirkumu menedžeru indekss) turpina pazemināties sarūkošo pasūtījumu ietekmē. Aug uzņēmumu piesardzība, tie ietur pauzi investīcijās un nogaida, pirms spert nākamo soli. Šī iemesla dēļ Latvijas eksportētājiem nāksies sastapties ar papildus izaicinājumiem, kas saistīti ar ārējā pieprasījuma vājināšanos un sīvo konkurenci jau piesātinātajos eksporta tirgos.
Varētu šķist, ka ražotājus, kuru produkcija ir vērsta uz iekšējo tirgu, ārpusē valdošā gaisotne ietekmēs mazāk. Šo uzņēmumu apgrozījums vietējā tirgū jūnijā pieauga par 5.2% (salīdzinot ar gadu iepriekš pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), kamēr eirozonas eksporta tirgos ir novērojams 2.5% kritums. Tomēr arī Latvijas ekonomikas izaugsme izrāda sabremzēšanās pazīmes. Kā arī vēl joprojām par neizgaistošiem izaicinājumiem visiem Latvijas uzņēmumiem paliek darbaspēka ierobežotais piedāvājums un ar to saistītā darba spēka izmaksu palielināšanās, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmumu rentabilitāti. Tādēļ arī Latvijā uzņēmumiem ir jābūt sagatavotiem rudens vējiem.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste
