Eiropas Savienības (ES) līderi lūguši Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt priekšlikumus, vai un kā samazināt finansējumu, kas pienākas Turcijai kā bloka kandidātvalstij.
Lai Turciju pavirzītu tuvāk Eiropas likuma varas standartiem, bija pieņemts iestāšanās sarunu ietvaros laikā no 2014. līdz 2020.gadam tai izmaksāt 4,45 miljardus eiro, tomēr, kā sacīja Austrijas kanclers Kristiāns Kerns: „Tas acīmredzami neizdevās. Ir laiks pārskatīt koncepciju.”
Priekšlikumu par finansējuma samazināšanu izteica Vācijas kanclere Angela Merkele, norādot, ka likuma varas situācija Turcijā attīstās nepareizajā virzienā un iemesls neesot tikai tāpēc, ka pēdējā laikā Turcijā aizturēti vairāki Vācijas pilsoņi.
Viņa arī uzsver savu apņēmību saglabāt to līdzekļu piešķiršanu Turcijai, kas Ankarai pienākas saskaņā ar vienošanos ar ES par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu.
„Turcija sniegusi lielu ieguldījumu šīs problēmas risināšanā un ka tai piešķirtie līdzekļi nāk par labu bēgļiem, kuri dzīvo ļoti smagos apstākļos,” pauda Merkele.
Jau iepriekš tam piekritis arī Austrijas kanclers Kristiāns Kerns, uzskatot, ka Turcija ir pārkāpusi visas iespējamās robežas cilvēktiesību jomā un ES ne tikai jāsamazina finansējuma sniegšana, bet jāpārtrauc sarunas ar Turciju par iestāšanos savienībā.
Kā teikts iepriekš, oficiālās iestāšanās sarunas ar Turciju tika uzsāktas 2005. gadā, kad beidzot izdevās pārvarēt vairāku ES dalībvalstu pretestību, tām bažījoties par bloka nākotni pēc tik lielas musulmaņu valsts uzņemšanas.
Taču sarunu temps bijis ļoti gauss un pēc pagājušā gadā Turcijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tās faktiski apstājušās, jo Ankara puču izmantojusi kā ieganstu vēl aktīvākai politiskās opozīcijas un neatkarīgās preses apklusināšanai.
Decembrī ES dalībvalstis vienojās, ka jaunas sarunu sadaļas vairs netiks atvērtas, kamēr prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana režīms neatteiksies no kursa un arvien pieaugošo autoritārismu.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
