Pēc Grieķijā notikušā referenduma, kurā vairāk nekā 61% balsojušo noraidīja starptautisko aizdevēju beidzamos priekšlikumus, Eiropas Savienības amatpersonas un kreditori no Grieķijas gaida jaunus ierosinājumus, kas varētu novērst šīs valsts izstāšanos no eirozonas. Vakarrīt par savu demisiju negaidīti paziņojis Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, taču viņa atkāpšanās nebūt nenozīmē, ka Grieķijas valdības nostāja kļūs pielaidīgāka.
Jau kārtējo reizi paziņots, ka «Grieķijai ir vien 48 stundas laika», lai izvairītos no scenārija, pēc kura nealkst nedz Atēnās, nedz Briselē. Ja vienošanās par jauna aizdevuma saņemšanu netiks panākta, Grieķijas bankas saskarsies ar nopietnu skaidras naudas trūkumu, un Grieķijai var nākties ieviest savu valūtu. Eiropas banku analītiķi uzskata, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas jeb Grexit iespējamība kļūst aizvien lielāka, raksta NRA.lv.
Novēlotā reakcija
Vakarrīt kļuva skaidrs, ka ne Eiropas Savienībai, ne eirozonas valstu līderiem, ne kreditoriem nav sagatavots konkrēts rīcības plāns gadījumam, ja grieķi balsojumā noraida aizdevēju prasības un šīs valsts valdība paliek nepiekāpīga. Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers, kurš beidzamo nedēļu laikā ne reizi vien paudis optimismu par vienošanās panākšanu, vakar uzskatīja par labāku referenduma rezultātus nekomentēt. Šim mērķim viņš deleģēja vienu no saviem vietniekiem Valdi Dombrovski, kurš ierastajā stilā paziņoja, ka «eirozonai nekas nedraudot», taču tā arī nespēja konkretizēt, kāds liktenis gaida Grieķiju. V. Dombrovska oficiālais paziņojums izskanēja jau pēc tam, kad Āzijas biržās eiro vērtība attiecība pret dolāru kārtējo reizi bija kritusies, gluži tāpat kā Eiropas kompāniju akciju un valstu vērtspapīru cenas, taču EK viceprezidenta izpratnē tas acīmredzot nav nekas īpašs. Attiecībā uz Grieķiju V. Dombrovskis sacījis, ka ar referendumu tā tikai sarežģījusi vienošanās panākšanu, bet EK šajā gadījumā norobežojas, gaidot, ko lems Eirogrupas, jeb eirozonas valstu finanšu ministri.
Viņu apspriede ieplānota šodien, bet vakarpusē Briselē uz tikšanos pulcēsies eirozonas valstu līderi. Savukārt vakar vakarā Parīzē Grieķijas nākotni bija ieplānojuši apspriest Vācijas un Francijas līderi Angela Merkele un Fransuā Olands. «Grieķijas bankas joprojām ir slēgtas, bankomātos sāk pietrūkt naudaszīmju, bet ES valstu valdību simpātijas pret Grieķiju mazinās. Tās liktenis pašlaik lielā mērā ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Vācijas kancleres Angelas Merkeles rokās,» raksta Reuters. Ziņu aģentūra atgādina, ka vakar ECB padome sprieda par skaidrās naudas piegādāšanu Grieķijas bankām. Anonīmi avoti pirms šīs telefonkonferences prognozēja, ka ECB gaidīs ES līderu politisko lēmumu un uzreiz nepārtrauks skaidrās naudas plūsmu uz Grieķiju, tomēr ar pašlaik noteikto limitu varētu nepietikt, jo iedzīvotāji joprojām veido rindas pie bankomātiem bailēs zaudēt savus ietaupījumus.
Merkeles faktors
Grieķijas premjers Alekss Ciprs vakar sazinājies ar A. Merkeli, solot, ka līdz šodienai Grieķija sagatavos savus jaunos priekšlikumus. Tiesa, ir ļoti lielas šaubas, vai tie apmierinās starptautiskos aizdevējus, jo Atēnas jau likušas saprast, ka cer uz daļas parādu norakstīšanu un pārējā aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu. Daudz kas būs atkarīgs tieši no Vācijas kā eirozonas vadošās ekonomikas nostājas, uzskata analītiķi, norādot, ka A. Merkele tagad nonākusi starp diviem dzirnakmeņiem. No vienas puses, viņa apzinās, ka Grieķijas aiziešana no eirozonas draud ar visneparedzētākajiem satricinājumiem, kaut vai tā iemesla dēļ, ka šādas izstāšanās mehānisms nemaz nav paredzēts starp ES valstīm noslēgtajos līgumos. No otras puses, Vācijai, kas gadiem ilgi uzstājusi uz to, ka Grieķija (tāpat kā citas eirozonas valstis) nedrīkst dzīvot pāri saviem līdzekļiem, piekāpšanās šobrīd nozīmētu vājuma atzīšanu.
Ne tikai Vācijas elektorāts, bet arī daudzi A. Merkeles valdošās koalīcijas biedri likuši saprast – viņi labprātāk pieļautu Grieķijas izstāšanos vai izslēgšanu no eirozonas nekā to, ka Atēnas kārtējo reizi izvairītos no parādu maksāšanas un turpinātu savu izšķērdīgo dzīvesveidu. Vakar Vācijas valdības preses sekretārs Štefans Zaiberts nepārprotami paziņojis, ka pašlaik neesot tādu apstākļu, lai Grieķija varētu pretendēt uz jaunu aizdevuma programmu. J. Varufaka atkāpšanās šajā ziņā neko daudz nemaina, jo viņš sarunās ar aizdevējiem īstenoja to pašu nesamierināmo pozīciju, kas raksturo premjeru A. Cipru, tiesa, atļaudamies tādas vaļības kā, piemēram, aizdevēju nosaukšanu par teroristiem. Līdzīgi vakar izteicies arī kancleres vietnieks un ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels, kurš norādījis, ka tagad Grieķijai nāksies rēķināties ar krietni stingrākiem aizdevuma nosacījumiem. Vai Atēnas ar to spēs samierināties, grūti prognozēt.
Līksmība eiroskeptiķu nometnē
Grieķijā notikušā referenduma rezultātus ar lielu sajūsmu komentējuši kontinenta galēji labējo un galēji kreiso spēku pārstāvji – politiskie spēki, kurus pieņemts dēvēt par margināliem. Piemēram, Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) līderis Naidžels Farādžs paziņojis, ka šie rezultāti ir skaidrs apliecinājums faktam – Eiropas Savienības projekts ir miršanas stadijā. «Ir fantastiski redzēt, kādu drosmi nodemonstrējusi grieķu tauta, kurai nācies izjust politiskus un ekonomiskus pazemojumus no Briseles puses,» N. Farādža sacīto citē Reuters. UKIP līderis arī izteicis cerību, ka 2017. gadā solītajā referendumā par Lielbritānijas līdzdalību ES savu mugurkaulu nodemonstrēs arī briti.
«No Francijas līdz Somijai, no Eiropas dienvidiem līdz ziemeļiem eiroskeptiķi uzgavilējuši grieķu demokrātijai,» raksta Reuters, norādot, ka šo spēku uztverē eirozonas vadība apliecinājusi nespēju risināt krīzi, bet kontinenta politiskā elite kārtējo reizi pierādījusi, ka ierindas pilsoņu problēmas to maz interesē. Francijas Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna izteikusies, ka Grieķijas referenduma rezultāti traktējami kā «uzvara pār Eiropas Savienības oligarhiju». Pēc viņas domām, ir pēdējais laiks atteikties no valūtas savienības un budžeta ekonomikas pasākumiem, – tā vietā ikvienai ES valstij jāķeras pie savas ekonomikas stimulēšanas, jācenšas samazināt bezdarba līmeni un jāmēģina izkļūt no parādu jūga. «Šodiena uzskatāma par eirozonas sabrukuma sākumu,» sacījis nīderlandiešu politiķis Gērts Vilderss, kurš domā, ka Grieķijai pēc iespējas ātrāk jāpamet eirozona. Savukārt Itālijas Ziemeļu līgas vadītājs Mateo Salvīni prognozējis, ka Grieķijas referendums ievadīs procesus, kas turpmāk ļaus lēmumus pieņemt tautu interesēs. «NĒ. NĒ. NĒ. Nē bezdarba un imigrācijas Padomju Savienībai. Jā Jaunai Eiropai, kas balstās uz darbu un cieņu pret Cilvēkiem,» M. Salvīni rakstījis savā Twitter kontā. Britu uzņēmējs Ričards Taiss, kurš atšķirībā no daudziem citiem saviem kolēģiem aicina uz Lielbritānijas izstāšanos no ES, intervijā Reuters skaidrojis – haotiska rīcība Grieķijas krīzes laikā apliecina, ka Eiropas institūcijas ir vājas un nepietiekami elastīgas. «Maz ticams, ka pirms Lielbritānijas referenduma tas vairos Eiropas projekta vai eiro popularitāti,» viņš sacījis. Grieķijas vēlētāju pausto viedokli uzslavējis arī Spānijas kreisās partijas Podemos līderis Pablo Iglesiass. Starptautiskās ziņu aģentūras norāda, ka tieši Spānijas valdība varētu būt vismazāk ieinteresēta tajā, lai Grieķija saņemtu kādas atlaides no kreditoriem, – ja tā notiks, tad būtiski palielināsies iespējamība, ka rudenī paredzētajās vēlēšanās Podemos varētu gūt vislielākos panākumus.
Māris Krūmiņš
