Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms – CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta nav teju neviena nozare. Labā ziņa ir tā, ka daudzās jomās sākotnējais atkopšanās straujums ir iespaidīgs. Līdz ar to 3. ceturkšņa rādītāji jau būs acij daudz tīkamāki. Tālāku atkopšanos gan Latvijā, gan pasaulē ietekmēs vīrusa vadības veiksmes un neveiksmes.
Galvenie iemesli patēriņa kritumam – būtiski sarukuši izdevumi transportam, atpūtas un kultūras pasākumiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem. Jautājums – cik strauji patēriņš no šī trieciena spēs atgūties? Swedbank karšu dati rāda, ka tēriņi ēdināšanas pakalpojumiem 3. ceturkšņa laikā jau sasnieguši pagājušā gada līmeni. Transportā, ja neskaitām aviobiļešu iegādi, kur joprojām aina ir ļoti bēdīga, tēriņi atguvušies lēnāk, bet jau augustā sasnieguši iepriekšējos līmeņus. Patēriņš izklaidei un mākslai kā arī izmitināšanas pakalpojumiem gan visdrīzāk vēl ilgstoši būs zem iepriekšējiem līmeņiem. Varam secināt, ka, pateicoties straujajiem atgūšanās tempiem daudzās jomās, lielu daļu no iepriekš zaudētā patēriņa atgūsim trešā ceturkšņa laikā, taču, lai pārvarētu visu kritumu, nāksies pacīnīties.
Eksports arī ievērojami cietis, taču te pārsteigumu nav. Pakalpojumu eksports un imports krities daudz straujāk, un arī atkopsies lēnāk nekā preču ārējā tirdzniecība. Nozaru pusē pakalpojuma eksportētāji ir transporta nozare un izmitināšanas pakalpojumi, kur atgūšanās būs ilga un ļoti pakāpeniska. Ar ārējiem tirgiem saistāmi lielākie riski un iespējamie kavēkļi atkopšanās stāstā. Ja vīrusa izplatības ierobežošanai mūsu tirdzniecības partnervalstu vadītājiem nāksies atkal būtiski ierobežot savu ekonomiku darbību, tad atlabšana arī preču eksporta pusē var ātri pārvērsties kritumā.
Lielākie zaudētāji no nozaru puses bijuši daudz pieminētie izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas un izklaides pakalpojumi, kā arī transports. Mazāk cietusi būvniecība, izglītība, lauksaimniecība un nekustamais īpašums. Pat pievienotā vērtība veselības aprūpē kritusi, jo pandēmijas laikā plānveida veselības aprūpes pakalpojumi tika būtiski ierobežoti. Neliels kāpums vērots valsts pārvaldē un enerģētikā.
Kopumā IKP dati rāda, ka ekonomiku uz leju 2. ceturksnī ievērojami vilkusi tieši pakalpojumu puse. Lai labāk izprastu tendences ceturkšņa laikā, varam skatīties uz datiem par pakalpojumu nozaru apgrozījumu. Labā ziņa – dziļākais punkts pakalpojumu nozarēm kopumā, šķiet, bijis aprīlī un maijā. Jāpiebilst gan, ka mīnusi pret pagājušo gadu arī jūnijā saglabājušies visu privāto pakalpojuma nozaru apgrozījuma datos. Vistuvāk pagājušā gada līmenim ir apgrozījums IKT un profesionālajos pakalpojumos.
Vērts pieminēt, ka, ņemot vērā papildus informāciju par ceturksni, kas kļuvusi pieejama pēdējā mēneša laikā, CSP sarēķinājuši, ka kritums bijis mazāks, nekā ātrajā novērtējumā minēts. Kritums pret iepriekšējo ceturksni bijis 6.5% (nevis 7.5%) apmērā. Jāpateicas pārsvarā produktu nodokļiem, kas, izrādās, nav krituši tik strauji kā iepriekš aplēsts. Tas “pievelk” Latvijas ekonomikas sniegumu nedaudz tuvāk klāt lietuviešiem un igauņiem, kur tautsaimniecības sarukums 2. ceturksnī bijis attiecīgi 5.5% un 5.6% apmērā pret iepriekšējo ceturksni.
Pēc ievērojamā krituma otrajā ceturksnī un straujā atlēciena trešā ceturkšņa sākumā, tālāko attīstību nomāks vīrusa klātesamība. Lai gan daudzējādā ziņā “bilde” nav tik miglaina, turpinām dzīvot paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Kopumā, ņemot vērā pēdējo mēnešu rezultātus, Swedbank prognoze par ekonomikas attīstību kļuvusi mazāk pesimistiska. Augustā publicētajā apskatā prognozējam, ka ekonomika saruks par 5% šogad, un atkopsies nākamajā un aiznākamajā gadā, augot attiecīgi par 4.2% un 3.3%. Riski gan saglabājas augsti, un ietver ne tikai vīrusa izplatību, bet arī, piemēram, ģeopolitisko risku aktualizēšanos un Brexit (ne)vienošanos, kas var nozīmēt pesimisma pieaugumu ekonomikā.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
