Ventspils valstspilsētas pašvaldības domei jau ilgāku laiku ir domstarpības ar Ventspils brīvostas pārvaldi par tai valdījumā esošo pašvaldības īpašuma izmantošanu, lai gan šīs attiecības regulē 2004. gadā noslēgtais līgums. Intervijā Latvijas Radio Ventspils mērs Jānis Vītoliņš apliecināja, ka domstarpības par zemēm ostās nav noslēgušās.
“Mēs arvien esam katrs savās pozīcijās. Valsts pārvaldībā esošā brīvostas pārvalde rīkojas kā suns uz siena kaudzes. Nedrīkst pašvaldība savā īpašumā esošo zemi izņemt no brīvostas pārvaldes valdījuma. Līdz ar to mēs nevaram rīkoties ar šo zemi, līdz ar to mēs nevaram realizēt projektus. Bet valsts akciju sabiedrība nespēs investēt rūpniecības infrastruktūrā. Kravu apjoms ir divas reizes samazinājies pret 2019. gadu, kad brīvostas pārvaldē bija gan valsts, gan pašvaldība. Līdz ar to arī ieņēmumi attiecīgi samazinājušies,” sacīja Vītoliņš.
Pēc viņa teiktā, kravas dramatiski nokritās pagājušā gada laikā gan Rīgas brīvostā, gan Ventspils brīvostā. Tai pašā laikā Tallinas ostā un Klaipēdas ostā kravu apjoms nesamazinājās, bija pat neliels pieaugums: “Vai Igaunijai vai Lietuvai ir cita ārpolitika? Tieši pretēji. Es teiktu, ka Lietuvai pat ir agresīvāka ārpolitika pret mūsu lielo kaimiņvalsti. Tā kā ir kaut kādi iemesli vēl bez šiem te ģeopolitiskajiem.”
Viņš neizslēdza, ka, ja osta nebūtu atņemta Ventspilij, tad būtu viss citādāk. “Protams, ka šobrīd mums ir ļoti sarežģītas attiecības ar Ventspils brīvostu. Likums par brīvostām ir atvērts. Saeimas komisija, to skata. Mēs ļoti ceram, ka saprāts uzvarēs un pašvaldība varēs atgriezties brīvostas pārvaldībā,” piebilda Vītoliņš.
Jau vēstīts, atsevišķi komersanti un pašvaldības uzņēmumi paziņojuši, ka vēlas iegādāties Ventspils pašvaldībai piederošus zemes gabalus, uz kuriem atrodas šiem uzņēmumiem piederošas būves. Pašvaldībai piederošie zemes gabali atrodas Brīvostas teritorijā, bet faktiski Ventspils brīvostas pārvalde tos neizmanto un neapsaimnieko. Ventspils dome uzskata, ka ir lietderīgi apmierināt šādu uzņēmuma vēlmi.
Foto: F64
