IKP izaugsme 2010. gada 4. ceturksnī bija par 0,1% lēnāka, nekā pirms mēneša publicētajā ātrajā novērtējumā un salīdzinājumā ar 2009. gada 4. ceturksni IKP pieaudzis par 3,6%. Šāda IKP korekcija uz leju nav uzskatāma par būtisku, jo, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, sezonāli izlīdzinātā IKP izaugsme palikusi nemainīga 1,1% apmērā.

2010. gada 4. ceturksnī turpinājās iepriekšējo ceturkšņu tendences – turpināja pieaugt apstrādes rūpniecības izlaide par 17,9%, tirdzniecības apjomi par 10,6%, kā arī samazinājās krituma apjomi finanšu pakalpojumu un valsts pārvaldes nozarēs. Šādi pieauguma tempi jau bija sagaidāmi, uz ko norādīja arī īstermiņa ekonomikas rādītāji.
Netipiski ātrā ziemas iestāšanās un aukstais laiks 2010. gada 4. ceturksnī negatīvi ietekmēja būvniecības izlaidi un neļāva investīcijām kopumā uzrādīt pozitīvu pieaugumu gada griezumā.

Pērnā gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada attiecīgo periodu investīcijas samazinājās par 1,8%. Iepriekš jau vairākkārt ir uzsvērts, ka, lai nodrošinātu Latvijas rūpniecības un eksporta attīstību arī turpmāk, nepieciešamas papildu investīcijas rūpniecībā, kas savukārt palielinātu ražošanas jaudas, kuru noslodze pašlaik jau tuvojas pirmskrīzes līmenim.

Tāpēc pozitīvi jāvērtē ārvalstu tiešo investīciju un nefinanšu investīciju dati, kas 2010. gada 4. ceturksnī norāda uz investīciju pieaugumu tieši apstrādes rūpniecībā. Līdz ar investīciju pieaugumu rūpniecības un transporta nozarēs, 2010. gada 4. ceturksnī bija vērojams arī importa pieaugums par 16,7%, savukārt eksports apjoms pieauga par 13,8%.

Pozitīvas tendences vērojamas arī privātajā patēriņā, kas 2010. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada 4. ceturksni pieauga par 5,2%, tomēr joprojām saglabājas zemā līmenī salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu.

Konsolidācijas pasākumu ietekmē arī 2010. gada 4. ceturksnī publiskais patēriņš turpināja samazināties. Līdzīgi kā 2010. gada 4. ceturksnī arī 2010. gadā kopumā pieaugumu uzrādīja apstrādes rūpniecība – par 15,4%, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība – 3,3% , kā arī transports un sakari – 3,0%.

Turpretī būvniecība samazinājās par 24,2% un finanšu pakalpojumi – 10,5%. 2010. gadā turpinājās izmaiņas tautsaimniecības struktūrā, un būvniecības īpatsvars IKP samazinājās no 6,1% līdz 4,6%, savukārt apstrādes rūpniecības īpatsvars pieauga no 9,9% līdz 11,5%. Tāpat pieaudzis arī eksporta īpatsvars IKP no 46,8% līdz 51,7%. Šādas izmaiņas pozitīvi ietekmēs izaugsmi turpmākajos gados.

"FM joprojām saglabā konservatīvu IKP izaugsmes prognozi 3,3% apmērā 2011. gadā. Šā gada janvārī un februārī jau vērojama budžeta plāna pārpilde, taču IKP prognožu pārskatīšana būs iespējama tikai pēc IKP datu saņemšanas par šā gada 1. ceturksni. Īstermiņa makroekonomikas indikatori apliecina, ka situācija ekonomikā saglabājas svārstīga.

Šogad joprojām saglabājas būtiski riski ekonomikas attīstībai, kā piemēram, pasaules energoresursu un pārtikas cenu pieaugums, atsevišķu ES valstu fiskālās problēmas un konsolidācijas pasākumi. Šie riski apdraud gan iekšējā patēriņa attīstību, gan ārējo pieprasījumu pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem. Tādēļ šobrīd svarīgākais uzdevums ir sekmīgi pieņemt 2011. gada budžeta grozījumus, kas vēlreiz apstiprinātu Latvijas apņemšanos samazināt budžeta deficītu un virzīties uz eiro ieviešanu 2014. gadā.

Tas dotu pozitīvu signālu investoriem, ka Latvija ir uzticams sadarbības partneris. Bez papildu investīcijām Latvijas izaugsmes perspektīvas vidējā termiņā var tikt apdraudētas, kas negatīvi ietekmētu gan valsts budžeta ieņēmumus, gan iedzīvotāju labklājības līmeni kopumā," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.