Lai arī ikdienā mēs par to pat neiedomājamies, tomēr Zemes garozas svārstību ietekmē kontinenti un salas pārvietojas, nepārtraukti attālinoties un satuvinoties vienai ar otru. Un, tā vien šķiet, ka kaut ko līdzīgu mēs šobrīd varam novērot Baltijas jūras krastos pie Ventspils, kur gandrīz vai tiešā nozīmē, viens no Latvijā lielākajiem tranzītuzņēmumiem “Ventbunkers” attālinās no Latvijas krastiem.

Ventspils uzņēmums “Ventbunkers” Šveices advokāta Rūdolfa Meroni pārraudzībā nonāca 2007. gadā, kad viņš tika iecelts par Aivaram Lembergam iespējams piederošo uzņēmuma “Yelverton Investments B.V.” mantas glabātāju. Kā jau daudzkārt vēstījuši plašsaziņas līdzekļi, Meroni, pretēji likumam un labiem tikumiem, visticamāk, rīkojies ar arestēto mantu kā ar savu īpašumu, prettiesiski vairāku gadu garumā izsaimniekojot to. Tā vien šķiet, ka “Ventbunkers” sāga ir kļuvusi par visskaļāko piemēru bezatbildībai un prokuratūras, iespējams, atklātai tiesiskuma ignorēšanai jaunāko laiku Latvijas vēsturē. Nesen notikumi ap “Ventbunkers” piedzīvoja pavisam jaunu pavērsienu, kas pamatoti liek uzdot jautājumus par to, kāpēc uz vienu personu likums var neattiekties, kamēr uz citām tas tiek piemērots ar visu tā bardzību?

Medijos jau ticis ziņots par to, ka par “Ventbunkers” patiesā labuma guvēju ir kļuvusi Meroni grāmatvede, Austrijas pilsone Urzula Haranda. Par to izbrīnīts ir arī prokuratūras pārstāvis Juris Juriss – par labu valstij arestētā manta ir tikpat kā izkūpējusi gaisā, it kā būtu nemanot atdalījusies no Latvijas krastiem un kā sala aizpeldējusi uz citu pasaules malu.

Kā tas iespējams, ka viens uzņēmums, kuram pēc būtības būtu jāpaliek valsts īpašumā, šobrīd atrodas Meroni grāmatvedes rokās?

No “Ventbunkers” konta atvēl naudu izklaidēm

Lai arī persona, kurai uzticēta arestētā manta, ir atbildīga par tās atsavināšanu vai izšķērdēšanu pēc Krimināllikuma 308. panta, kā vēsta mediji, Meroni, iespējams, tieši ar to nodarbojies, nodarot valstij būtiskus zaudējumus. Kā ziņo mediji, neskaitāmi simti un desmiti tūkstoši ir tikuši tērēti Meroni privātajām izpriecām vien. Un tās nav saistītas nedz ar arestētās mantas glabāšanu, ne pamatbiznesa operāciju veikšanu. Likums nosaka, ka akciju uzraudzītājs nevar patvaļīgi samazināt to vērtību, tās atsavināt vai veikt citas darbības, kas ir pretrunā ar likumu. Tātad – lai arī Meroni vajadzētu glabāt sev uzticēto mantu, tā īsti nebija un viņš būtībā nodarbojas ar visu ko, tikai ne to, kas viņam būtu jādara.

Akciju glabātājs pārtop par akciju pārvaldītāju

Pēdējie dati par “Ventbunkers” darbību pieejami tikai par 2015. gadu. Turpmākajā laikā nav veikta neviena revīzija, kurā būtu pārbaudīts, vai šīs akcijas vispār vēl ir; kāda ir šo vērtspapīru bilances vērtība un kāda ir to tirgus vērtība. Saistībā ar likumu, Meroni šīs manta būtu jāglabā, bet kā jau daudzkārt vēstīts medijos, viņš šīs akcijas nevis glabājis, bet gan aktīvi pārvaldījis. Arī regulāras atskaites par to, kā manta tiek pārvaldīta, šo gadu laikā nav tikušas iesniegtas.

Valsts interešu pārstāvji palīdz “apsaimniekot” arestēto mantu

Arī Valsts interešu pārstāvjiem – tiesai un prokuratūrai, šķiet, nav bijuši nekādi iebildumi pret šo shēmu, vēl vairāk – viņi tajā, iespējams, piedalījušies. Medijos daudz vēstīts par LR Ģenerālprokuratūras un konkrētu tās pārstāvju “īpašajām attiecībām” ar Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem, ļaujot viņam savdabīgā veidā “apsaimniekot” arestēto Lemberga mantu. Pērn atklātība nonākušās elektroniskās sarakstes atklāj, ka komplicētajā finanšu shēmā esot piedalījies arī kāds prokurors. Vispirms atklātība nonāca ziņas, kas uzskatāmi apliecināja, ka prokuratūras pārstāvji palīdzējuši Meroni veikt iecerēto darījumu, par būtisku samazinātu cenu pārdodot “Ventspils naftas” akciju kontrolpaketi un pirms šī darījuma apejot tiesu, kuras atļauja būtu vajadzīga.

Par uzņēmuma vienīgo patieso labuma guvēju kļūst Meroni grāmatvede

Patieso labuma guvēju saraksta dati liecina, ka Ventbunkers pašlaik oficiāli pieder Austrijā reģistrētajai IAG Industrieanlagen GesmbH un Britu Virdžīnu salās reģistrētajai kompānijai Eurocom International Ltd, aiz kuras stāv vēl vesela virkne Eiropā, Latvijā un ārzonās reģistrētu kompāniju. To vidū ir arī tādas saistībā ar Meroni un Ventspils uzņēmējiem minētas kompānijas kā London Industry Limited, Topmar Baltic Investments, Tomika International N.V., Yelverton Investment B.V. u. c. Kopumā Ventbunkera patieso labuma guvēju sarakstā ir fiksētas četras dažāda garuma kontroles ķēdes, taču to galā kā vienīgā oficiālā kontrolētāja uz īpašumtiesību pamata ir Haranda, kuras vārds figurējis uzņēmumos, kas cieši saistīti ar Meroni vārdu, tostarp arī grāmatvedības un konsultāciju uzņēmumā Perlogis GmbH, kurā viņa ir partnere, izpildmenedžere un grāmatvedības menedžere vienlaikus.

Pēdējie dati par uzņēmumu – pirms četriem gadiem

Lai arī likums “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums” nosaka, ka pārskats jāsniedz katru gadu un sagatavojot bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu, katram postenim norāda attiecīgo kārtējā pārskata gada un arī iepriekšējā pārskata gada skaitli, pēdējie dati par “Ventbunkers” darbību pieejami tikai par 2015. gadu. Vai tas nozīmē, ka darīts viss, lai “Ventbunkers” aizpeldēšana no Latvijas krastiem notiktu pēc iespējas nemanāmāk?

Latvijas valsts zaudē 70 miljonus eiro

Lai arī tiesībsargājošo iestāžu rīcībā ir visai apjomīga informācija par darījumiem Meroni vadītajos Ventspils tranzīta uzņēmumos, un Valsts policija pērn ierosinājusi kriminālprocesu par iespējamu naudas piesavināšanos, pagaidām neviens aizdomās netiek turēts, it kā nekas no tā nebūtu noticis.

Meroni Latvijas valstij dārgi izmaksājušie darījumi ir noslēgušies un, lai arī citi akcionāri un Latvijas valsts varēja tam visam iebilst, atbilstoša rīcība no tiem tā arī nesekoja. Tādējādi gaisā izkūpējuši arī 50 līdz 70 miljonu eiro – tieši tik daudz, pēc uzņēmuma “Pars Termināls” (iepriekš – Man-Tess) aprēķiniem, valstij izmaksājušas Meroni shēmas un “Ventbunkers” neesamība atbildīgo personu acīs.