Vēja enerģijai ir svarīga loma starp Eiropas energoresursiem

Ģeopolitiskās situācijas, Eiropas zaļā kursa un pieaugošās nepieciešamības pēc elektrības dēļ arvien svarīgāki kļūst alternatīvie energoresursi, tostarp vēja enerģija, ko iegūt no atkrastes vēja parkiem. Baltijas jūrai tam ir potenciāls – vai mēs protam to izmantot?

Nesen Igaunijas un Latvijas kopīgā atkrastes vēja enerģijas projekta “ELWIND” komandas pārstāvji piedalījās ikgadējā “Wind Europe” konferencē Kopenhāgenā, lai uzzinātu par tendencēm vēja enerģijas nozarē, dalītos savā pieredzē un mācītos no citiem. Komandai bija arī iespēja tikties ar Dānijas Enerģētikas aģentūras pārstāvjiem – vieniem no zinošākajiem nozares speciālistiem Dānijā. Gala secinājums – elektrotīklu savienojamība ir veiksmīga Eiropas enerģijas tirgus atslēga.

Starpvalstu savienojums ir arī “ELWIND” pamatā. Pirmkārt, projektā izveidotie vēja parki un infrastruktūra nogādās krastā jūras vēja elektroenerģiju. Otrkārt, tas savienos abu valstu elektroenerģijas tirgus. Arī pašlaik Latvija un Igaunija pie projekta strādā kopīgi.

Pašlaik Eiropā ir maz šāda veida hibrīdprojektu piemēru. Viens no nedaudzajiem – Dānijas un Vācijas pirmais atkrastes kombinētais tīklu risinājums – projekts, kura ietvaros ir izveidots savienojums starp dāņu “Kriegers Flak” un diviem atkrastes vēja parkiem Vācijā – Baltic 1 un Baltic 2. Ņemot vērā to, cik maz šādu projektu pastāv, ir svarīgi meklēt līdzīgus gadījumus Eiropā un mācīties no labākajiem, lai iegūtu labākos rezultātus. Daudzi konferences “Wind Europe” runātāji norādīja, ka, lai padarītu Eiropas enerģijas tirgu par veiksmes stāstu, ir jāspēj tīklus savstarpēji savienot. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas lielākas investīcijas daudzfunkcionālos elektrotīklos un hibrīdprojektos.

“Baltijas jūrai ir jāpanāk Ziemeļjūra ar jūras vēja parkiem. Tajā ir milzīgs potenciāls, un jūrā izvietotie atkrastes vēja parki var spēlēt lielu lomu Eiropas zaļajā pārejā. Taču uz papīra ieplānotie projekti ir arī jāīsteno. Atjaunojamo energoresursu projektiem, tostarp jūras vēja parkiem, Latvijā un Igaunijā ir daudz iestrādņu. Taču, lai šos projektus īstenotu pēc iespējas gudrāk, ir svarīgi mācīties no pieredzējušiem attīstītājiem. Lai gūtu vērtīgu pieredzi, “ELWIND” komanda tikās ar Dānijas Enerģētikas aģentūru un kopā apmeklēja dažus no lielākajiem jūras vēja komponentu ražotājiem un Esbjergas ostu, lai uzzinātu, kā tiek risināti liela mēroga loģistikas izaicinājumi jūrā,” par viesošanos Dānijā stāsta Laura Štrovalde, direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos.

Pašlaik “ELWIND” atkrastes vēja enerģijas projekts vēl ir agrīnā plānošanas fāzē, un projekta virzītāji ir iecerējuši to uzbūvēt 2030. gadā, taču par to jau ir interese no dažādiem investoriem. “Jūras vēja enerģijai tuvākajā nākotnē būs svarīga loma Eiropas enerģijas sadalījumā, un hibrīdprojekti kopā ar daudzfunkcionāliem atkrastes elektrotīkliem būs vienotā enerģijas tirgus pamatelementi. “ELWIND” projekts ir viens no pirmajiem soļiem, lai nodrošinātu labāku savienojamību, un to vajadzētu uzskatīt par vienu no pirmajiem nākotnes Baltijas jūras supertīkla elementiem,” uzsver Laura Štrovalde, direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos.