Latvijā pēc ilgas gaidīšanas šogad beidzot atvesti pirmie trīs jaunie pasažieru vilcienu sastāvi. Līdz nākamā gada beigām solīts, ka saņemsim visus 32. Bet 250 miljonu vērtajā iepirkumā radušās nopietnas problēmas. Latvijas drošības iestādes iebildušas pret kādu Krievijā ražotu iekārtu, kas iemontēta jaunajos “Škodas” vilcienos.
Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, karš Ukrainā ļāvis arī pie mums Latvijā saprast, kam jāgatavojas, domājot par militāru vai cita veida apdraudējumu. Dzelzceļam tajā visā ir ļoti būtiska nozīme.
Ukrainas kara laikā tieši dzelzceļš palīdzēja no aktīvās kara darbības zonas ātri evakuēt tūkstošiem cilvēku. Vilcieni braukuši pat naktīs ar izslēgtu apgaismojumu, lai mēģinātu izvairīties no okupantu lodēm. Tik pat nozīmīgs dzelzceļš ir pārtikas apgāžu nodrošināšanai kā arī smagās bruņu tehnikas transportēšanai. Tieši tāpēc arī saspridzināts Krimas tilts.
Dzelzceļš palīdz pārgrupēt arī Krievijas bruņojumu. Un Baltkrievijas dzelzceļa partizāni savā “Telegram” kanālā publicē ziņas un videoliecības kā šajās dienās no ne tikai Baltkrievijas, bet arī Kazahstānas uz Krieviju dodas dzelzceļa sastāvi ar smago bruņojumu.
“Konservatīvo” Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pirms vēlēšanām lepojās, ka viņam izdevies beidzot Latvijai sagādāt jaunus pasažieru vilcienus. To ražotājs “Škoda Vagonka” sola visus 32 sastāvus Latvijai piegādāt līdz nākamā gada beigām. Iepirkuma summa ir 257,889 miljoni eiro. Daļu no tā sedz Eiropas nauda.
“Pasažieru vilciens” līgumu ar “Škoda Vagonka” par jaunu elektrovilcienu iegādi parakstīja 2019.gada jūlijā. Šajā pat mēnesī Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests un Militārās izlūkošanas un drošības dienests publicē ieteikumus, kas jāievēro valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, pērkot tehnoloģijas, ko izmanto īpaši svarīgu jomu infrastruktūrā. Dienesti iesaka izvairīties no valstīm, kas rīko, piemēram, kiberuzbrukumus pret NATO bloku. To skaitā ir Ķīna, Ziemeļkoreja, Irāna un arī Krievija.
Vērtējot infrastruktūras funkcionēšanai nozīmīgu informācijas tehnoloģiju produktu un pakalpojumu iepirkumus, nedod priekšroku tādiem produktiem un pakalpojumiem, kuru izcelsmes vai mītnes valstīm ir ofensīvas kiberprogrammas pret NATO, Eiropas Savienību un to dalībvalstīm (piemēram, Krievijai, Ķīnai, Ziemeļkorejai, Irānai).
Līdz Latvijai šobrīd ir atvesti trīs jauno vilcienu sastāvi. To transportēšanu būtiski apgrūtina karš Ukrainā. Vilcienus nevar kā plānots vest pa dzelzceļa sliedēm caur Baltkrieviju. Tos Čehijā samontē, notestē, tad izjauc un uz Latviju atved ar kravas automašīnām.
Kā “Nekā personīga” apstiprina kibertelpas uzraugi “Cert.lv”, pie viņiem pirms dažiem mēnešiem vērsies Valsts drošības dienests ar jautājumu par kādu iekārtu, kas atrodama jaunajos “Škoda” vilcienos. Arī tajos, ko šobrīd jau testē Latvijā.
Šī iekārta ir vilcienu kustības drošības kontroles sistēma ar nosaukumu “BLOK” (“БЛОК”). Ražotājs 1994.gadā Krievijā dibinātā Pētniecības un ražošanas asociācija “SAUT”. Šis ir trešais lielākais dažādu dzelzceļu sastāvu drošības iekārtu ražotājs Krievijā.
“Un secinājums ir tāds, ka, pirmkārt, iekārtas ir ražotas Krievijā. Viņu funkcionalitāte nodrošina zināmu monitoringu un kaut kādu vadības spēju. Tātad, ņemot vērā, ka Krievija veic jau gadiem ofensīvas hiberoperācijas gan pret NATO bloku kopumā, gan pret Latviju konkrēti, šāds risks mūsu skatījumā nav pieļaujams. Mēs, godīgi sakot, pat netērējam resursus, analizējot tehniski šo iekārtu, jo jau pēc būtības ir skaidrs, ka tie riski, visticamāk, nav pieļaujami. Taču piedāvājām, ja tāda nepieciešamība ir, tad mums būtu nepieciešams vismaz sešu mēnešu periods, lai veiktu šo analīzi padziļināti. (NP: Jūs piedāvājat drošības dienestam?) Piedāvājām valsts drošības iestādēm, kuras interesējās par šo jautājumu. (NP: Bet tālākā darbība ir bijusi? No dzelzceļa puses vai no drošības dienestu puses?) To mēs nezinām. (NP: Neviens nav vēlreiz pie jums nācis?) Nē,” norāda “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
Valsts drošības dienests (VDD) atbildē “Nekā personīga” apstiprina, ka brīdinājis par Krievijas tehnoloģiju izmantošanu un riskiem, kas saistīti ar paaugstinātiem izlūkošanas, kiberuzbrukumu, kā arī diversiju riskiem.
“Varam apstiprināt, ka VDD akciju sabiedrībām “Latvijas dzelzceļš” un “Pasažieru vilciens” ir sniedzis atzinumu par Krievijā ražotajām vilcienu kustības drošības kontroles sistēmām, ar kurām plānots aprīkot jaunos elektrovilcienus. Dienests savā atzinumā ir norādījis uz augstiem drošības riskiem un rekomendējis konkrēto sistēmu aizstāt ar alternatīvu tehnisko risinājumu,” teikts VDD atbildē “Nekā personīga”.
VAS “Latvijas dzelzceļš” no plašākiem komentāriem mums atteicās, bet apstiprina, ka arī uzņēmums ir pret šo iekārtu izmantošanu jaunsajos “Škoda Vagonka” vilcienos.
“”Latvijas dzelzceļš” savas kompetences ietvaros ir izvērtējis šo tehnisko risinājumu un nevar atbalstīt šādas sistēmas ieviešanu jaunajos elektrovilcienos,” teikts “Latvijas dzelzceļa” komentārā.
Ņemot vērā to, ka jautājums par šādu un līdzīgu sistēmu ieviešanu nav “Latvijas dzelzceļa” pamatkompetencē un šādu jautājumu izvērtēšanā mēs piesaistām citas institūcijas, šoreiz no plašākiem komentāriem atturēsimies.
“Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs esot neizpratnē par radušos situāciju. Latvijas dzelzceļa sistēma un infrastruktūra joprojām lielā mērā ir atkarīga no sakaru un citu veidu iekārtām, kas ražotas PSRS vai Krievijā un Baltkrievijā. Alternatīvas atrast esot grūti, jo jāmeklē tādas, kas spēj sastrādāties ar veco Latvijas dzelzceļa sistēmu: “Nu, ja jūs runājat par “BLOK” sistēmbloku. Tā ir trīs esošu sistēmu apvienojums. Šādu bloku sistēma nodrošina pirmām kārtām to, ka skatās, seko līdzi, kā brauc mašīnists, un atšifrē laika posmu, kuru viņš bremzējis, kur nav bremzējis. Otrs – mašīnista modrību pārbauda. Mums pašreiz ir aproces mašīnisitiem, kas paskatās, vai viņš nejūtas slikti vai nav aizmidzis, un tad atbilstoši reaģē, vai jābūt jānobremzē vilciens. Un trešais – skatās, lai neatkārtotos situācijas, ka pie sarkanā signāla vilciens var pabraukt garām, kontrolē, vai signalizācijas, ja slēgts posms, nebrauc sarkanajā posmā. Tās ir tās funkcijas, kas šai sistēmai jāpārbauda, tā ir lokāla sistēma. Un mēs, cik esam skatījušies, nekādu komunikāciju ar citām sistēmām nenotiek, izņemot kā “Latvijas dzelzceļa” infrastruktūras sistēmu.”
Lietuvā pirms vairākiem gadiem bija skaļš skandāls, ka jaunajos pasažieru vilcienos nolemts izmantot līdzīgu arī Krievijā ražotu kustības drošības kontroles sistēmu “KLUB U” (“КЛУБ У”). Tās ražotājs bija no Krievijas militārā kompleksa. Lietuvas Seims pat izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Savukārt igauņu jaunajos vilcienos izmantota sistēma “VEPS”, kas ražota rietumos. “VEPS” iekārtas varētu izmantot arī “Škodas” vilcienos, bet to ražotājs Latvijā savu kustības drošības kontroles sistēmu neesot sertificētificējis.
“(NP: Bet tad atļaujiet saprast, igauņi izmanto sistēmu, kas, jūsuprāt, vai nezinu, kā citia prāt nav droša, bet tā vietā mēs izmantojam to, kas ražots Krievijā?) Nē, es neteicu, ka nav droša, nav sertificēta. (NP: Tātad viņa ir droša un to var lietot?) Viņiem ir jāizmanto savas tiesības un jānosertificē sistēma. Mēs varam dzelzceļā izmantot tikai tās sistēmas, kuras ir sertificētas. (NP: Kāpēc igauņi to varēja?) Igaunijā viņi to izdarīja, viņiem ir savādāks reģistrs, viņi izdarīja, viņa redzēja, ka tas ir viņu tirgus, un viņi bija gatavi to izdarīt. Mēs viņus aicinājumi to izdarīt arī Latvijā. Diemžēl sistēma nav sertificēta Latvijā, un ražotājs to nav izdarījis.”
Rodžers Jānis Grigulis arī nevarot saprast, kāpēc tik liels satraukums ir par šīm iekārtām, jo identiskas esot vecajos “Latvijas dzelzceļa” vilcienos.
Valdības locekļi no kolēģa Satiksmes ministra neesot saņēmuši ziņas, ka drošības iestāžu iebildes par Krievijā ražotās drošības sistēmas “BLOK” izmantošanu varētu apdraudēt jauno “Škodas” vilcienu iepirkumu.
“Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs brīdina – ja viņiem tagad būs jāsāk mainīt drošības dienestu prāt kaitīgā iekārta, tas var draudēt ar Eiropas naudas zaudēšanu, kas piesaistīta jauno vilcienu iepirkumā. Šobrīd visiem vilcieniem jābūt saražotiem līdz nākamā gada beigām, pretējā gadījumā Eiropa iecerētos 114 miljonus eiro mums neatmaksās. Un nauda būs jāmeklē no valsts budžeta: “Tātad, ja mēs gribētu mainīt uz kādu citu sistēmu, jūsu pieminēto “VEPS” sistēmu un mēs gribētu aiziet uz to. Nu, tātad jautājums pirmām kārtām, sertifikācija. Cik ilgu laiku aizņems sertificēt, cik ilgi laiku pielāgot konkrētam vilcienam. Protams, ja drošības vai uzraugošās iestādes teiks, ka tas jādara, mēs to darīsim, jo mums jau nebūs izvēles. Nu, šajā gadījumā, ja tas ietekmēs šo projektu tik būtiski, ka mēs zaudēsim 114 miljonus, tas ir tas balanss, kas jāatrod. vai tā sistēma ir pietiekami nedroša vai droša, lai mēs zaudētu kaut kādu finansējumu. (NP: Jautājums, vai to problēmu nevarēja atrisināt ātrāk, lai tas nav jautājums par finansējuma zaudējumu, vai ne?) Problēmu mēs esam skatījuši jau kopš sākta gala, un problēma jau bija identificēta jau iepirkuma sākuma, un tad mēs arī uzdevām šo jautājumu. Kādā veidā tad viņu vēl savādāk atrisināt?” norāda Rodžers Jānis Grigulis.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norāda: ““Šobrīd pasūtījums ir tāds, kāds viņš ir. Viņš ir jāizpilda, sastāvi ir jāsaņem šeit, Latvijā, un tad laika gaitā atbilstoši tam, kādas ir Latvijas dzelzceļa tehniskās prasības, ir jānomaina visas šīs riskantās sistēmas.”
“Jebkuras šādas elektroniskas ierīces var saturēt apzināti vai neapzināti introducētas ievainojamības, un, ja ražotājs no šādas valsts un tās valsts dienesti zina par šādu trūkumu vai ievainojamību, viņi to, bez šaubām, var izmantot. Un to ir pierādījusi arī prakse, skatoties, kā notiek karadarbība Ukrainā, kur Krievija savu militāro mērķu sasniegšanai pielieto arī kiberoperācijas šo militāro mērķu atbalstam. Ukrainā mēs arī esam redzējuši, kad ir sabotēta satelītu komunikācija. Ir sabotēta robežkontroles punktu informācijas sistēmu darbība. Tad, kad cilvēki bēg no kara. Lai apgrūtinātu, paildzinātu šo procesu, ietekmē šīs informācijas sistēmas. Un tādā veidā apgrūtina visiem dienestiem un arī tai skaitā militārpersonām darbu un darba gaitu,” pauda “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
“Pasažieru vilciena” vadītājs apgalvo, ka čehu “Škoda” Krievijā ražoto iekārtu sistēmu “BLOK” jau iepircis 23 Latvijai paredzētajiem vilcieniem. Savukārt Satiksmes ministrs par drošības iestāžu iebildēm un briestošajām problēmām esot uzzinājis tikai pēc tam, kad mēs ministra birojam nosūtījām mūs interesējošos jautājumus.
