Parex banka pirms termiņa atmaksājusi 117,6 miljonu latu aizdevumu Latvijas Bankai. Šā gada 5. maijā Parex banka nomainīja aptuveni 1/10 no valsts aizdotās naudas pret privāti piesaistītu naudu.
Proti, Parex banka pirms termiņa atdeva visu naudu, ko tā 2008. gada beigās bija aizņēmusies no Latvijas Bankas. Paziņojumā par naudas atmaksu Parex banka norādīja, ka tādējādi samazinās tās procentmaksājumi un rodas iespēja efektīvāk pārvaldīt bankas vērtspapīrus.
Parex bankas paziņojumu apstiprināja Latvijas Banka (LB). Tās preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis Neatkarīgajai paskaidroja, ka LB noteikusi Parex bankai zemāko iespējamo procentlikmi, kāda atbildusi LB normatīviem un Eiropas Savienības noteikumiem par palīdzību grūtībās nonākušām bankām, un šī likme bijusi 8,5% gadā. Tas bija par pāris procentpunktiem mazāk nekā tās likmes, ar kādām Parex banka u.c. Latvijas komercbankas cīnījās par noguldījumu piesaistīšanu 2009. gadā, bet ir par 2–3 procentpunktiem vairāk, nekā bankas sola tagad. Savukārt norāde uz vērtspapīriem nozīmē to, ka LB neaizdod naudu tikai pret banku solījumu naudu atdot, bet prasa ieķīlāt vērtspapīrus (Latvijas valsts parādzīmes).
Kā Parex banka spēja savākt naudu parāda atdošanai? “Šogad pirmajā ceturksnī noguldījumu piesaistē rezultāti ir labāki, nekā bija plānots, – no klientiem esam saņēmuši arī liela apjoma noguldījumus, tostarp no nerezidentiem, un noguldījumu apjoms šā gada pirmo trīs mēnešu laikā ir palielinājies visos biznesa segmentos. Līdzīgi ir vērojams arī klientu aktivitātes pieaugums – klienti veic aizvien vairāk pārskaitījumus, aktīvāk norēķinās ar maksājumu kartēm un veic citus darījumus,” atbildēja Parex bankas prezidents Nils Melngailis.
Vēl viens ieņēmumu avots ir bankas restrukturizācija. Sagadījās tā, ka ar 5. maiju ir datēts arī darījums, kurā Parex banka pārdeva Rietumu bankai Parex Leasing uzņēmumu Baltkrievijā. Parex banka norāda, ka šā darījuma rezultātā atbrīvojusies no daļas ar tās pamatbiznesu nesaistītajiem aktīviem un saskaņā ar savu tagadējo stratēģiju koncentrējusies uz Baltijas valstu tirgu.
“Situācijas uzlabojums Parex bankā gandarī,” turpināja M. Grāvītis. LB gan zaudē vienu ieņēmumu avotu, bet atbrīvojas no riska, ka ar Parex banku varētu notikt līdzīgi kā ar Rīgas Komercbanku pirms gadiem desmit. Tās faktiskais bankrots tika pārvērsts par bankas pārsaukšanu un pārdošanu uz LB rēķina. LB ieguldīja šajā pasākumā 15 miljonus latu, kas tobrīd nebūt nebija maza summa, no kuras atguva nepilnus trīs miljonus. Tagad arī nodokļu maksātāji var uzelpot, ka šāds scenārijs neatkārtosies. Juridiski LB ieņēmumi un kapitāls nav Latvijas valsts budžeta sastāvdaļa, bet faktiski šādu saistību rada tagadējās Latvijas valdības entuziasms, aizvien no jauna interesējoties par to, vai LB peļņa nevarētu atrisināt gandrīz vai visas valsts budžeta problēmas. Savukārt LB zaudējumi tik un tā būtu Latvijas valsts budžeta problēma.
Privātās naudas ieplūšanu Parex bankā var novērtēt kā kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanās pazīmi, pēc kuras var spriest, ka problēmas mazinās vismaz baku sektorā kopumā. Parex banka informē, ka kopš gada sākuma kopējais klientu noguldījumu apjoms bankā pieaudzis par 117 miljoniem latu. Pieaugums ir vērojams visos bankas biznesa segmentos, taču visvairāk korporatīvo klientu segmentā – par 59 miljoniem latu.
No Latvijas valsts Parex banka ir aizņēmusies vairāk nekā no LB. Termiņnoguldījumu procentu maksājumos Parex banka atbilstoši noslēgtajiem līgumiem Valsts kasei pēdējā pusotra gada laikā ir samaksājusi vairāk nekā 51 miljonu latu un tagad meklē iespējas mazināt arī šo parādu. “Valsti kā Parex bankas īpašnieci iepriecina naudas ieplūšana bankā. Valsts nepārņēma Parex banku un neaizdeva tai naudu tāpēc, ka gribēja darboties banku sektorā un pelnīt no aizdevumu procentiem. To visu diktēja konkrētā situācija, no kuras jātiek ārā jo ātrāk, jo labāk,” norādīja Finanšu ministrijas preses pārstāve Baiba Melnace.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
