Valsts ieņēmumu dienests (VID) trīskārtīgi apbalvoja degvielas tirgotāju Statoil Fuel&Retail (Statoil) par 2014. gada nodokļu maksājumiem.
Valstī kopumā un valsts pārvaldes iestādēs jo sevišķi patiešām ir jūtams naudas pieplūdums, raksta portāls NRA.lv Tas ļāva VID šogad atjaunot tradīciju sveikt lielākos nodokļu maksātājus Latvijā. Šādi pasākumi notika līdz 2008. gada ekonomiskajai krīzei, bet 2015. gads ievērojams ar to, ka pirmo reizi VID nebija jāīrē svinīgām ceremonijām piemērotas telpas. Šogad VID ir iekārtojies pats savā ēkā (ja atliekam malā stāstu, ka ēka celta uz parāda, par ko valsts maksā ārkārtīgi daudz un maksās vēl ilgi) ar zāli, kurā iespējams sapulcināt vairākus simtus cilvēku. Konkrētajā gadījumā nodokļu maksātāju pārstāvju un viņu sveicēju ar finanšu ministru Jāni Reiru un VID ģenerāldirektori Ināru Pētersoni priekšgalā nemaz tik daudz nebija.
VID bija sagatavojis balvas 13 nominācijās, no kurām Statoil uzvarēja trijās, sākot ar uzvaru kopvērtējumā par lielāko nodokļos samaksāto naudas summu 2014. gadā. Divas citas uzvaras paskaidro, kā veidojusies lielā uzvara. Pirmkārt, tā bija uzvara starp akcīzes nodokļa maksātājiem. Otrkārt, tā bija uzvara starp Rīgas reģiona nodokļu maksātājiem. Tātad valsts dzīvo no ieņēmumiem, kurus nodrošina Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāju (fizisku un juridisku personu, tai skaitā valsts iestāžu) patēriņš – vizināšanās ar automašīnām. Šo pašu patiesību akcentēja degvielas vairumtirgotāja Orlen Latvija uzvara pievienotās vērtības nodokļa maksātāju nominācijā un savam nosaukumam AstarteNafta atbilstoša uzņēmuma uzvara Zemgales plānošanas reģionā. Zemgalē, protams, naftu ne iegūst, ne pārstrādā, bet čakli pārlej no vienas tilpnes citās tilpnēs.
Latvijas ekonomikas struktūru atspoguļo arī Rimi Latvia uzvara lielāko algas nodokļu maksātāju grupā, ABLV Bank uzvara uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju grupā un – jaunievedums pēc nodokļu maksātāju sveikšanas atjaunošanas – advokāta Romualda Vonsoviča uzvara individuālās saimnieciskās darbības veicēju grupā. Juristi, lūk, kārto naudas pārvietošanu no viena konta uz nākamajiem kontiem, tai skaitā uz saviem kontiem un tālāk uz valsts kontu, kas steidzas laist naudu atkal apgrozībā. R. Vonsovičs atļāvās piesaukt VID ēkas celtniecības finansēšanu kā piemēru gadījumiem, kas rada šaubas par pareizu nodokļu maksātāju naudas izlietošanu.
Naudas kustība Latvijā liek jautāt, vai te jau nav izgudrots pats vērtīgākais no mūžīgā dzinēja tipiem – mūžīgais naudas dzinējs? No kurienes Latvijā vispār parādās nauda, kas pēc tam tiek dzīta caur iespējami daudziem privātiem un valsts iestāžu kontiem?
Lai gan pieticīgu, tomēr atbildi uz šo jautājumu sniedza arī VID, suminot Olainfarm kā 2014. gada lielāko eksportētāju, turklāt eksportētāju ārpus Eiropas Savienības robežām. Pateicoties tādiem uzņēmumiem kā Olainfarm, ES ienāk nauda, kas pēc tam šeit tiek daudzkārt apgrozīta gan starp privātajiem saimniekotājiem, gan starp ES fondiem un dalībvalstīm. Latvijas Valsts kases tiešais ieguvums no Olainfarm pērn bijis 7,4 miljoni eiro, kas dod uzņēmumam 79. vietu kopējā nodokļu maksātāju sarakstā. Te pamācoši atgriezties pie Statoil, kas savu pirmo vietu šajā pašā sarakstā nopelnījis ar 144,3 miljoniem eiro.
Latvijas valsts jau būtu bankrotējusi, ja patiešām balstītos uz ražotājiem un eksportētājiem, nevis uz vietējā patēriņa nodokļu iekasētājiem. Latvijas valsti uztur milzīgs patēriņa nodokļu un nodevu iekasēšanas mehānisms, kurā Statoil līdz ar Latvijas balzamu, Latvenergo vai Latvijas gāzi var uzskatīt par VID palīgdienestiem. Proti, to saimnieciskā darbība ir pakārtota naudas gādāšanai Latvijas valsts aparāta uzturēšanai.
VID uzmanība pagājušajā gadā veltīta 170 551 uzņēmumam ar derīgiem reģistrācijas dokumentiem, no kuriem puse valstij nav samaksājusi vispār nevienu eiro. Šāda attiecība izskaidro, kāpēc VID būtu vismaz jācenšas atbalstīt visus uzņēmumus, kuri gada laikā pagodinājuši valsti kaut ar vienu eiro lieliem nodokļu maksājumiem. Ja puse reģistrēto uzņēmumu valstij nemaksā vispār neko, tad tas liecina visvairāk par VID bezspēcību pret kaut cik labi organizētiem krāpniekiem un tāpat arī par pierakstījumiem iekšzemes kopprodukta aprēķināšanā. Otrajā gadījumā nekādus ieņēmumus valsts nevarētu gūt pat ar visbargākajām represijām. Valstij atliek vērsties pie faktiskajiem nodokļu maksātājiem gan ar labiem vārdiem, kā tas tika darīts valsts svētku priekšvakarā, gan ar bardzību, lai izspiestu no šiem maksātājiem naudu arī par tiem, no kuriem VID nodokļus iekasēt nespēj.
Arnis Kluinis
