Pirmdien, 13. oktobrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē izskatīja un atbalstīja nozaru atbildīgo iestāžu sagatavotos likumprojektus, kas īsteno Valsts kancelejas izstrādāto izdienas pensiju sistēmas sakārtošanas piedāvājumu, kuru valdība konceptuāli apstiprināja 2. septembrī.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā kļuvusi sadrumstalota, nevienlīdzīga un vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus situācijai un sociālās drošības sistēmas pamatprincipiem. Šāda fragmentēta pieeja laika gaitā radījusi atšķirīgus nosacījumus līdzīgās profesijās nodarbinātajiem un sistēmas iekšēju nesaskaņotību.
Līdz šim vienotu principu trūkums kavēja sistēmas sakārtošanu, taču valdība tagad sper atbildīgu soli, lai to padarītu taisnīgu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu. Ar šiem likumprojektiem tiek ieviesta saprotama kārtība, kas nodrošinās līdzvērtīgu pieeju visām izdienas pensiju saņēmēju grupām.
Kā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa, šīs pārmaiņas ir daļa no plašākas pieejas, kas vērsta uz drošāku un ilgtspējīgāku valsts nākotni:
“Šis ir budžets drošākai nākotnei. Man ir būtiski, ka ikviens Latvijā jūtas droši par savu nākotni, un, ka bērni šeit var augt, mācīties un konkurēt starptautiski. Tāpēc veicam sistēmiskas reformas, kuras nevar atlikt – izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu un izglītības modeļa maiņu. Izdienas pensiju izmaiņu mērķis nav atņemt pensijas, bet ieviest skaidrus un taisnīgus noteikumus.
Profesijām ar paaugstinātu risku atbalsts saglabāsies, bet nepamatotas privilēģijas pēc amata nosaukuma vairs netiks piešķirtas. Šie lēmumi nodrošina ne tikai taisnīgumu, bet arī ilgtspējīgu valsts budžetu, jo tikai tā ilgtermiņā varam atbalstīt tos, kuriem tas visvairāk nepieciešams.
Ir svarīgi pieņemt šos lēmumus šodien, lai nākotnē pašreizējā sistēma nekļūtu par pārāk lielu slogu sabiedrībai.”
Valsts kancelejas izstrādātais piedāvājums paredz virkni būtisku izmaiņu:
pakāpenisku izdienas pensionēšanās vecuma un stāža palielināšanu par pieciem gadiem, ar soli seši mēneši gadā, vienlaikus izvērtējot izņēmumus amatiem, kuru pienākumi saistīti ar regulāru veselības vai dzīvības apdraudējumu;
vienkāršāku un vienlīdzīgāku pensijas aprēķina modeli, kas balstīts uz 120 mēnešu vidējo darba samaksu ar noteiktu minimālo un maksimālo likmi;
izdienas pensijas izmaksas pārtraukšanu, sasniedzot vispārējo pensijas vecumu, pēc kura persona saņem vecuma pensiju vispārējā kārtībā;
tiesiskās skaidrības nostiprināšanu, nosakot, ka personas, kas devušās izdienas pensijā, nevarēs vienlaikus turpināt darbu tajā pašā vai citā izdienas profesijā;
vienotu pieeju atvaļināšanai veselības stāvokļa dēļ, pamatojoties uz arodārstu konsīlija lēmumu. Izdienas pensiju sistēmas sakārtošana skar plašu profesiju loku, un atsevišķu nozaru gadījumā risinājumi bijuši īpaši komplicēti vēsturiskā regulējuma un profesiju specifikas dēļ.
Detalizētāk šie jautājumi tika vērtēti iekšlietu un drošības iestāžu, kultūras un tieslietu nozarēs, kur bija nepieciešams visplašāk pārskatīt līdzšinējo regulējumu, lai to saskaņotu ar valdības apstiprinātajiem izdienas pensiju sistēmas sakārtošanas principiem.
Izstrādātie risinājumi nodrošina, ka arī šajās jomās tiek ievēroti vienoti, caurspīdīgi un taisnīgi nosacījumi, vienlaikus respektējot katras profesiju grupas darba specifiku un sociālās aizsardzības vajadzības.
Saglabājot tiesiskās paļāvības principu, izmaiņas neattieksies uz personām, kuras jau saņem izdienas pensiju, kā arī tām, kuras līdz 2027. gada 1. janvārim būs ieguvušas tiesības pensionēties atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem.
Plašāku informāciju par izdienas pensijām iespējams iegūt Ministru kabineta mājaslapā.
Šo grozījumu mērķis nav īstermiņa budžeta ietaupījums. Tie izstrādāti, lai izdienas pensiju sistēma kļūtu sabalansēta, caurspīdīga un ilgtspējīga, vienlaikus respektējot profesiju specifiku un sociālās aizsardzības vajadzības.
Ministru kabinets uzdeva pārskatīt Iekšlietu ministrijas sagatavoto piedāvājumu izdienas pensiju reformai iekšlietu sistēmas un drošības iestāžu amatpersonām, lai nodrošinātu iepriekš Ministru kabineta doto uzdevumu izpildi par izdienas pensiju sistēmas pārmaiņām un vienotu pieeju visām nozarēm.
Likumprojekti iekļauti 2026. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara pavadošajā paketē, nodrošinot sistēmas sakārtošanu, taisnīguma principu starp dažādām profesiju grupām un fiskālo atbildību.
