Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) biznesmeņiem gada laikā tiek maksāts Kultūras ministrijas gada budžetam līdzvērtīgs līdzekļu apjoms, bet nav nekāda kontroles mehānisma, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāts Viktors Valainis (ZZS).

Ievērojot to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs bijis haotisks un, iespējams, gala ziņojums nesniegs skaidras atbildes uz visiem jautājumiem, kuru noskaidrošana bija komisijas kompetencē, ZZS Saeimas frakcijas deputāti ir sagatavojuši savu alternatīvo ziņojumu.

Pēc viņa sacītā, vairākās komisijas sēdēs atklātas lietas, kuras pēc tam nodotas prokuratūrai. “Es varētu minēt piemēru par paštēriņiem, kur ir ļoti lielas naudas izkrāpšanas iespējas. Biogāzes stacijā, kas ir ļoti lieli naudas saņēmēji, pašpatēriņa tabulās redzams, ka notiek krāpniecība. Šādu staciju ir puse no visām biogāzes stacijām,” piebilda Valainis.

Tāpat secināts, ka OIK biznesmeņiem gada laikā tiek maksāts Kultūras ministrijas gada budžetam līdzvērtīgs līdzekļu apjoms, bet atļaujas tiek dalītas bez kontroles.

“Ja ir politiskā griba apkarot OIK saņēmējus, tas ir jāpierāda darbos. Mēs redzam premjera Krišjāņa Kariņa rezolūciju ekonomikas ministram Ralfam Nemiro. Valdība strādā jau gadu, bet darbi nav paveikti,” tāds bija Valaiņa secinājums.

Vaicāts par to, kuri cilvēki komisijas galaziņojumā tiks minēti kā politiski atbildīgie par radušos situāciju, Valainis norādīja, ka tiks nosauki ministri un valsts sekretāri, kuri Latvijā bijuši no 2005. gada līdz mūsdienām.

“OIK sistēma radās daudz senāk, un manā ieskatā tam ir trīs posmi. Pirmais posms bija tad, kad Ministru prezidents bija Māris Gailis un, kad parādījās dubultais atbalsts hidroelektrostacijām uz upēm. Otrais posms sākās 2005. gadā, kad ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš, kurš virzīja likumu, kas noteica, ka par OIK maksās visas mājsaimniecības un bija noteikts augsts saražotās enerģijas īpatsvars, kas principā piespieda visus tālākos ministrus pieņemt šo likumu un pielikt savu roku, lai rastos nesamērīgais OIK slogs,” pauda Valainis.

Vaicāts, vai kādam būtu par to jāatbild ar cietumsodu, Valainis konkrēti neatbildēja, vien norādot, ka līdz šodienai nav nekāda kontroles mehānisma.

Pirms vairāk nekā gada – 2019. gada 10. janvārī, Saeima aicināja Ekonomikas ministriju steidzami izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no 2019. gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas patērētājiem. Savukārt 23. maijā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija sākotnēji tika veidota uz sešiem mēnešiem, bet tās darbības termiņš ir pagarināts.