Lai arī tiesībsargs Juris Jansons konstatējis politiķa Aivara Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu Satversmes 94. panta un Konvencijas 5. panta 4. punkta kontekstā, tiesa šo atzinumu joprojām ignorē.
Kā zināms, tiesībsargs Juris Jansons bija saņēmis politiķa Aivara Lemberga pārstāves zvērinātas advokātes Ineses Nikuļcevas 2021. gada 8. aprīļa iesniegumu par apcietinājuma piemērošanas tiesiskumu uz pirmās instances tiesas saīsinātā sprieduma pamata un pārsūdzības iespēju nenodrošināšanu.
Tajā norādīts, ka, vērtējot konkrētās lietas apstākļus, jāņem vērā, ka Konvencijas 5.panta 4.punkta procesā ir jānodrošina sacīkstes princips un pušu līdztiesība, ievērojot vairākus apsvērumus, kā tiesības sniegt paskaidrojumus un tiesības tikt uzklausītam. Minētie principi ir vienlīdz kā attiecināmi arī uz pirmās instances tiesas notiesājoša tiesas sprieduma pamata piemērotam apcietinājumam. Iesniedzēja savā iesniegumā norāda, ka Aivars Lembergs un viņa aizstāvji nav tikuši uzklausīti pirms lēmuma par apcietinājumu pieņemšanas.
Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, tiesībsargs konstatējis Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu Satversmes 94. panta un Konvencijas 5. panta 4. punkta kontekstā.
“Konkrētajā lietā Lemberga apcietinājums tiesas saīsinātajā spriedumā vispār nekādā veidā netika pamatots. Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs konstatē Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu,” pausts Jansona atzinumā.
Tostarp tiesībsargs atzinumā skaidro, ka Lembergam tagad ir tiesības vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) vēl pirms kriminālprocesa pabeigšanas: “Tiesa savā saīsinātajā spriedumā neietvēra nekādu motivāciju, tādējādi arī liedzot Lembergam tiesības saņemt pilnīgu informāciju par apstākļiem, kas ir bijuši apcietinājuma piemērošanas pamatā. Lai atzītu, ka Konvencijas 5. panta 4. punktā noteiktā uzraudzība jau ir iekļauta tiesas nolēmumā, ir nepieciešama tiesas motivācija, kas to pierāda. Konkrētajā gadījumā tas netika izpildīts. Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, tiesībsargs konstatē Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu Satversmes 94. panta un Konvencijas 5. panta 4. punkta kontekstā. Informēju, ka šobrīd pēc pilna tiesas sprieduma sastādīšanas Lembergam pastāv tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, citstarp izsakot iebildumus par piemēroto apcietinājumu. Gadījumā, ja izpildīsies, kāds no KPL 281. panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem, apelācijas instances tiesas tiesnesis izvērtēs Lemberga pieteikumu par piemērotā apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu. Vienlaikus, ja minētie kritēriji neizpildīsies, Lembergs varēs apsvērt iespēju vērsties ar sūdzību ECT.”
Līdz šim gan tiesa nav ņēmusi vērā Jansona atzinumu. Kā norāda Lembergs: “Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94. pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!”
Pēc viņa teiktā, tiesa ignorē atklāto, jo tieslietu ministrs Jānis Bordāns un valdības loceklis Gatis Eglītis skaidri pateikuši, ka politiķis Lembergs ir cietumā, pateicoties Jaunajai konservatīvajai partijai, tātad politiskajam pasūtījumam: “Caur politisko pasūtījumu un Ostapa Bendera nozagto naudu un viņa stipendiātiem jāvērtē notikumu pagātne, tagadne un nākotne.”
Vai tiešām attiecībā uz Lembergu tiesiskums zaudējis savu spēku?
Foto: F64
