Pirms teju diviem gadiem tika īstenota vērienīga nodokļu reforma, kas iedzīvotājiem nesa virkni pārmaiņu. Lai arī tā laika finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) uzsvēra, ka no nodokļu reformas ieguvēji būs gan Latvijas iedzīvotāji, gan uzņēmēji, realitāte rāda, ka reforma nemaz nepilda savu galveno uzdevumu – tā nemazina ienākumu nevienlīdzību un neuzlabo sabiedrības labklājību. Tāpat izpalikuši arī solītie ieņēmumi valsts budžetā – eksperti atzinuši, ka tieši nodokļu reforma ir viens no iemesliem, kāpēc valstij šobrīd trūkst naudas.

Nodokļu reforma valsts budžetā iezīmējusi 600 miljonu eiro caurumu – galvenokārt reformas rezultātā sarukuši uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kuru gan nedaudz kompensē sociālo nodokļu ieņēmumu kāpums. Lai arī reformas pieteiktie mērķi bija ambiciozi, tā rezultātā darbaspēka nodokļa slogs ir nevis mazinājies, bet gan pieaudzis. Tātad, simtgades nodokļu reforma patiesībā ir kārtējais brāķis.

Situācijā, kad valstij trūkst naudas gan mediķiem, gan pedagogiem, loģiski rodas jautājums par to, vai nodokļu reforma no solītās dāvanas nav kļuvusi par pārāk smagu slogu? Jo loģiski, ka šos valsts budžetā iztrūkstošos līdzekļus varētu izmantot dažādu valsts prioritāšu īstenošanai. Ja Latvijas valsts budžeta ieņēmumi ir samazinājušies par aptuveni 600 miljoniem eiro, tad tas ir desmit reizes vairāk, nekā šobrīd nepieciešams mediķiem, kuri šī iemesla dēļ iestājušies par Saeimas atlaišanu.

Lai arī Reizniece-Ozola noraida pārmetumus par viņas vadībā izstrādātās nodokļu reformas negatīvo ietekmi uz nākamgad gaidāmo valsts budžetu, tomēr skaidri redzams, ka nodokļu reforma nav bijusi pārdomāta.

Kamēr pret savu gribu par nodokļu parādniekiem nodokļu reformas dēļ kļuvuši 57 000 Latvijas iedzīvotāji un budžetā ir mazāk ieņēmumu, pati Reizniece-Ozola 2017. gadā ministres amata nopelnījusi vairāk kā 60 000 eiro. Bet, ja viņas virzītā nodokļu reforma bijusi tik neveiksmīga, vai nebūtu goda jautājums ministrei vismaz daļu saņemtās naudas atskaitīt atpakaļ valsts budžetā?

Lai arī nodokļu reformai bija iespēja valsts ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku un mazināt augsto nevienlīdzības līmeni, tā šos uzdevumus nepaveica. Varbūt tomēr reformas “mātei” vajadzētu par to uzņemties atbildību – gan politisku, gan finansiālu.

Foto: F64