Ja valdība vēlas novērst ilgstošu deflāciju un lata devalvācijas draudus, tai jābeidz glābt tikai valsts budžetu un ir ātri, tūlīt un efektīvi jāsāk atdzīvināt tautsaimniecību, uzskata Latvijas lielo uzņēmumu vadītāji.

Valdībai nav skaidra redzējuma un plāna izejai no krīzes, pēc tikšanās Rīgas pilī ar Valsts prezidentu, premjeru un ekonomikas ministru ceturtdien paziņoja Latvijas lielāko uzņēmumu vadītāji. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ekonomikas ministrs Artis Kampars savukārt uzskata, ka šie apgalvojumi neatbilst ne Rīgas pilī notikušās sarunas saturam, ne būtībai.

“Ja šī tikšanās bija nepieciešama tikai tādēļ, lai rastos objektīvs priekšnoteikums publiski kritizēt valdības rīcību, tad mērķis ir sasniegts. Tomēr uzsveru, ka šī ir atklāti maldinoša komunikācija ar sabiedrību, kas krīzes situācijā nepalīdz nevienam. Valdība ir atvērta sadarbībai ar uzņēmējiem, un reālā prakse jau pierāda, ka šāda sadarbība notiek ļoti aktīvi,” sacīja Valdis Dombrovskis.

Uz tikšanos Rīgas pilī bija uzaicināti Kolonnas, Baltkom, airBaltic, Ventspils naftas, Grindeks un Latvijas balzama vadītāji. Taču ar valdības darbu nav apmierināta arī virkne vidējo un mazo uzņēmumu.

Premjers un ekonomikas ministrs sarunas gaitā gan centās izstāstīt, cik daudz valdība izdarījusi un cik daudz vēl ieplānojusi paveikt ekonomikas atveseļošanā un uzņēmējdarbības stimulēšanā. A. Kampars (JL) uzskata, ka īsajā termiņā, kopš darbu ir sākusi V. Dombrovska valdība, jau izdarītas daudzas lietas, piemēram, aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai ar kopējo finansējumu 202 miljoni latu un valsts atbalstītās garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai ar kopējo finansējumu 60 miljoni latu. Tuvākajā laikā plānots ieviest valsts galvojumus par komersantu kredītiem, atbalstu riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei, augsta riska aizdevumu programmai, kā arī atbalstu pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai. No 1. jūnija ieviesta eksportkredīta garantiju sistēma, par kuras nepieciešamību uzņēmēji runājuši gadiem. Reāli sākusi darboties daudzdzīvokļu māju siltināšanas programma, kas tiek īstenota ar ES struktūrfondu atbalstu un kurā iedzīvotājiem pieejams finansējums vairāk nekā 40 miljonu latu apjomā. Atcelta norma, kas uzlika par pienākumu tūristu mītnēm un viesnīcām informāciju par ārvalstu tūristiem policijai iesniegt 24 stundu laikā. Turpmāk visās valsts iestādēs, kurās jāmaksā valsts nodevas, tiek ieviesti POS termināli, un paredzēts jau tuvākajā laikā atcelt ierobežojumus vasaras kafejnīcu darbības ilgumam.

Ministra A. Kampara uzdevumā Ekonomikas ministrija pašlaik strādā pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna vidēja termiņa periodā (līdz 2015. gadam), kas balstās uz prioritāro tautsaimniecības nozaru noteikšanu un valsts atbalsta instrumentiem šīm nozarēm. Iecerēts, ka tas reāli varētu sākt darboties jau rudenī.

“Pēc būtības tas nozīmē Latvijas ekonomiskā kursa maiņu par 180 grādiem, pārejot no krahu cietušā uz iekšējo patēriņu balstītā ekonomikas modeļa uz eksportu orientētu ekonomiku,” uzsvēra ministrs.

Tomēr uzņēmēji uzskata, ka valdībai, lai izietu no šīs situācijas, nav ne īstermiņa, ne ilgtermiņa plāna ar konkrētiem termiņiem un atbildīgajiem. Centienus uzlabot uzņēmējdarbību sagraus nodokļu palielināšana. Valdībai vairāk vajadzētu domāt par uzņēmējdarbības atbalstu, kas budžeta ieņēmumos dotu daudz lielākus līdzekļus, nekā par jaunu nodokļu ieviešanu un esošo palielināšanu.

Kolonnas vadītāja Ieva Plaude stāstīja, ka kosmētikas nozare ir cietusi zaudējumus jau iepriekšējā PVN likmes palielināšanā. “Man ir 77 veikali, katrā 220 000 preču kārbiņu, un katrai no tām nācās pārlīmēt preču zīmes,” sacīja uzņēmēja. Tas radījis lielus izdevumus un papildu apgrūtinājumus. Ja Latvijā PVN likmes tiks vēl palielinātas, uzņēmēji vienkārši pārreģistrēs savus uzņēmumus Maltā vai Igaunijā, pieļāva I. Plaude.

Ventspils naftas valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsvēra, ka patlaban katram būtu jānodarbojas ar savu darbu un tieši valdības uzdevums ir meklēt izeju no šīs krīzes. Viņa atzina, ka šīsdienas sarunā uzņēmēji rosinājuši valstī ieviest īpašu krīzes menedžmentu.

***

VIEDOKĻI

Ināra Šure, a/s Aldaris valdes priekšsēdētāja:

– Nevienam šobrīd vairs nav šaubu, ka jāmeklē visas iespējas, kā sildīt ekonomiku un budžetā papildus iekasēt naudu. Šobrīd, kad SVF kārtējo reizi runā par nodokļu paaugstināšanu Latvijā, tostarp pievienotās vērtības nodokļa pieaugumu, mums ir jāizmanto visas iespējas, lai, nepalielinot nodokļus, valsts budžetā spētu papildus iekasēt naudu.

Esmu arī novērojusi, ka mūsu valdībai trūkst konsekvences. Vienu dienu tiek paziņots, ka nodokļi tiks mainīti, otrā dienā jau, ka ne. Būtu profesionālāk, ja publiski šādus jautājumus diskutētu tikai tad, kad par tiem būtu absolūta pārliecība. Vēl ļoti svarīgi, lai visi lēmumi, kas saistīti ar ekonomikas sildīšanu, tiktu pieņemti, iepriekš tos rūpīgi izvērtējot, kā tas notiek visos privātos uzņēmumos. Turklāt svarīgi, lai pieņemtie lēmumi tiktu ātri un efektīvi īstenoti dzīvē. Līdzšinējais valsts institūciju funkciju optimizācijas plāns īsti par to neliecina. Privātajā biznesā tas nebūtu iespējams – ir ekonomiski pamatots lēmums, kā uzlabot efektivitāti, un uzņēmējs visiem spēkiem šo lēmumu mēģina pēc iespējas ātrāk iedzīvināt dzīvē, jo tā taču ir dzīva nauda. Novēlu šādu gribasspēku arī mūsu valstsvīriem!

Arūns Zimnicks, Maxima Latvija vadītājs:

– Ekonomikas lejupslīdes apturēšanai valdībai jāturpina iesāktā valsts aparāta izdevumu samazināšana, lai arī tā ir ļoti sāpīga un tās dēļ pastarpināti ciešam arī mēs, tirgotāji. Jo, kad skolotājiem, ārstiem utt. samazina algas, viņiem atliek mazāk naudas arī pirkumiem mūsu veikalos. Tik un tā uzsveram – izdevumi valsts pārvaldei jāsamazina, jo budžetam gali jāsavelk par katru cenu. Jo, kā uzņēmēji jau ir pārliecinājušies, neviens nedrīkst ilgi atļauties dzīvot pāri saviem līdzekļiem, kā to diemžēl atļāvās Latvija. Turpretī pievienotās vērtības nodokli pilnīgi noteikti nevajag palielināt, jo tas vēl vairāk samazinās patēriņu un valsts maku nekādā veidā nepalielinās. Savukārt akcīzes nodokļa paaugstināšana turpinās kaitēt legālā alkohola tirgotājiem un ražotājiem un lies ūdeni uz ēnu ekonomikas darboņu dzirnām.

Valters Kaže, AAS Balta stratēģijas, mārketinga un klientu attiecību vadītājs:

– Svarīgi, lai valdība pārietu no krīzes seku ugunsgrēku dzēšanas īstermiņā uz proaktīvu rīcību uzņēmējdarbības iniciatīvas stimulēšanai.

Uzskatu, ka nepieciešams radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības iniciatīvai – atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos, ieviešot labvēlīgāku nodokļu režīmu un vienkāršojot birokrātiskās procedūras, piemēram, samazinot regulāro atskaišu nepieciešamību un komplicētības pakāpi. Mazo un vidējo uzņēmumu veidošanās arīdzan stimulētu saistītās nozares – apdrošināšanu un citas tautsaimniecības nozares.

Izmaksu griešana un nodokļu celšana vien nedos cerēto efektu, ja netiks veikti pasākumi, kas stimulē mazo un vidējo uzņēmumu veidošanos, lai cilvēki, kas šobrīd palikuši bez darba, varētu pievērsties uzņēmējdarbībai.

Avots: www.nra.lv