Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% – sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki ir optimistiskāki – Lietuvā 48% lauksaimnieku sagaida līdzīgu ražu kā pērn, savukārt vairāk nekā ceturtā daļa (26%) prognozē labākus rezultātus. Igaunijā 66% lauksaimnieku sagaida labāku ražu nekā iepriekšējā gadā, savukārt 25% prognozē līdzīgu rezultātu, liecina “Linas Agro” un pētījumu centra “Norstat” veiktā aptauja. Šie dati izgaismo būtiskas atšķirības ne tikai klimatiskajos apstākļos, bet arī lauksaimniecības praksēs un investīciju līmenī starp Baltijas valstīm. Latvijas lauksaimnieku piesardzība var liecināt gan par iepriekšējās sezonas ietekmi, gan par lielāku nenoteiktību attiecībā uz laikapstākļu svārstībām un ekonomisko situāciju. Neraugoties uz iepriekšējo sezonu izaicinājumiem, reģionos saglabājas pozitīvas, bet piesardzīgas ražas prognozes.
“Pagājušais gads nevienā no Baltijas valstīm lauksaimniekiem nebija labvēlīgs – bija gan pārmērīgi nokrišņi, gan izsaluši sējumi, kā arī slimību un kaitēkļu izplatība. Šogad ziema bijusi kultūraugiem labvēlīga- ar nelielu salu un pietiekamu sniega segu, tāpēc graudaugu audzētāju noskaņojums ir pozitīvāks, un arī ražas prognozes ir gana optimistiskas. Lauksaimnieki ir uzkrājuši ievērojamu pieredzi un zināšanas par agrotehnoloģijām, tomēr ražas prognozes lielā mērā ir atkarīgas no vairākiem faktoriem – sēklas materiāla izvēles, sējas kvalitātes, rudenī veiktajiem darbiem, kā arī pārziemojušo kultūru stāvokļa,” skaidro SIA “Linas Agro” graudu iepirkumu vadītājs Raivis Maksis.
“Ražu vairs nenosaka tikai barības vielu pieejamība vai izvēlētā šķirne, aizvien lielāku nozīmi iegūst arī ūdens pieejamība konkrētajā brīdī, straujas mitruma svārstības, karstuma periodi un augu spēja pārciest stresu. Šādos apstākļos jāmainās arī lēmumu pieņemšanai saimniecībās. Ja agrāk galvenais uzsvars tika likts uz mēslojumu, augu aizsardzību un tehnoloģijām, šobrīd arvien lielāku nozīmi iegūst sēklas materiāla kvalitāte un šķirnes izvēle. Vienlaikus jāatzīmē, ka klimata svārstības un ģeopolitiskie apstākļi padara iespēju prognozēt ražas reālo potenciālu arvien sarežģītāku, un tas nozīmē, ka lauksaimniekiem jābūt elastīgākiem un stratēģiskākiem savos lēmumos – gan attiecībā uz kultūraugu izvēli, gan risku pārvaldību” piebilst R. Maksis.
Ražas prognozes atšķiras atkarībā no saimniecības lieluma, proti, mazākās saimniecībās (līdz 70 ha) 17% lauksaimnieku sagaida labāku ražu, nekā iepriekšējos gados, 3% – sliktāku, savukārt 46% prognozē līdzīgu ražu. Vidējās saimniecībās (71- 300 ha) optimisms ir nedaudz lielāks – 22% sagaida labāku ražu, 9% – sliktāku, bet gandrīz puse (49%) prognozē līdzīgu rezultātu kā pērn. Lielākajās saimniecībās (301 – 700 ha) vērojams lielāks piesardzīgums – tikai 13% prognozē labāku ražu, 16% sagaida sliktāku, bet puse (50%) paredz līdzīgu rezultātu. Saimniecībās virs 701 ha visizteiktāk dominē stabilas prognozes – 60% sagaida līdzīgu ražu kā iepriekš, 14% prognozē labāku rezultātu, bet 11% – sliktāku. Tas var liecināt par to, ka lielākas saimniecības, kurās ieguldījumi un riski ir būtiski augstāki, biežāk izvēlas konservatīvāku pieeju prognozēšanā.
Analizējot datus reģionālā griezumā, var secināt, ka Pierīgas un Latgales lauksaimnieki ir noskaņoti visoptimistiskāk – attiecīgi 33% un 28% sagaida labāku ražu nekā iepriekšējos gados, kamēr Vidzemē šādu prognozi izsaka 28%, Zemgalē – 15%, bet Kurzemē tikai 9%. Lielāka stabilitāte vērojama Zemgalē, kur 58% lauksaimnieku prognozē līdzīgu ražu kā pērn, kam seko Kurzeme ar 52% un Vidzeme ar 47%, savukārt Latgalē šis rādītājs ir 41%, bet Pierīgā – tikai 11%. Negatīvākas prognozes visbiežāk izsaka Kurzemē (16%), kamēr citos reģionos tās ir zemākas – Rīgā 11%, Zemgalē 9%, Vidzemē 6% un Latgalē tikai 2%. Reģionālās atšķirības lielā mērā atspoguļo gan augsnes kvalitāti, gan klimatiskos riskus, kas dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķiras.
Kopumā aptaujas rezultāti liecina, lai arī Baltijas reģionā saglabājas piesardzīgs optimisms, lauksaimniecības nozare arvien vairāk saskaras ar neprognozējamiem izaicinājumiem. Tas nozīmē, ka turpmāk izšķiroša nozīme būs spējai pielāgoties mainīgajiem laikapstākļiem, izmantot modernās tehnoloģijas un pieņemt datos balstītus lēmumus. Ilgtermiņā konkurētspēju noteiks ne tikai ražas apjoms, bet arī saimniecību spēja efektīvi pārvaldīt riskus un resursus.
Pētījuma, kas tika veikts 2026. gada janvārī un februārī, mērķis bija noskaidrot lauksaimnieku viedokli par gaidāmo ražu, investīciju plāniem un faktoriem, kas ietekmē ražas apjomu un kvalitāti. Pētījumā piedalījās 1 000 respondenti (500 Lietuvā, 300 Latvijā un 200 Igaunijā).
