Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere šodien, 9. oktobrī, tikās ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoru Egilu Zviedri, lai pārrunātu nacionālās drošības stiprināšanai būtiskus jautājumus. Tikšanās laikā īpaši uzsvērta būtiska nozīme sabiedrības spējai kopīgi pretoties ārējām ietekmēm, dezinformācijai un citiem nemilitāriem apdraudējumiem.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka valsts un sabiedrības drošība šobrīd ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem, un šī joma ir izvirzīta par nākamā gada valsts budžeta prioritāti. Tādēļ valsts budžeta ietvaros stiprināta arī drošības dienestu, tostarp Satversmes aizsardzības biroja darbība.

“Vienlaikus valsts drošību nevar nodrošināt tikai ar aizsardzības spēju stiprināšanu un drošības dienestu darbu – tā sākas ar cilvēkiem. Mums ir jāsaprot, ka Krievija šobrīd ar dezinformācijas kampaņām un sabotāžām cenšas graut sabiedrības vēlmi katru dienu iestāties un sargāt savu valsti. Norisinās cīņa par mūsu prātiem, cenšoties sēt šaubas par mūsu valstiskumu, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām, šķelt sabiedrības vienotību un vairot iekšpolitisko nestabilitāti. Mērķis – panākt, lai Latvijas iedzīvotāji paši parakstītos uz Krievijai vēlamiem risinājumiem. Tāpēc šobrīd, jo īpaši, svarīgi mums katram apzināties savu atbildību kritiski izvērtēt informāciju, neļauties manipulācijām un iestāties demokrātiju. Arī valsts pārvaldei ir jāstrādā vienoti – stiprinot gan drošības institūciju kapacitāti, gan sabiedrības uzticēšanos pašām valsts institūcijām,” norāda I. Lībiņa-Egnere.

SAB direktors norādīja, ka Latvija un citas Eiropas valstis arvien biežāk saskaras ar Krievijas organizētām sabotāžām, diversijām un citiem apdraudējumiem. Viņš uzsvēra, ka dienests cieši sadarbojas ar partneriem, lai savlaicīgi apzinātu riskus un nodrošinātu valsts augstākās amatpersonas ar aktuālo informāciju drošības lēmumu pieņemšanai.

“Jāpatur prātā – lai arī šobrīd Latvijai nav tieša militāra apdraudējuma, informatīvā un cita nemilitārā ietekme ir regulāri klātesoša. Ar tās palīdzību Latvijai nedraudzīgas valstis apzināti cenšas polarizēt Latvijas sabiedrību, radīt negatīvu noskaņojumu par procesiem valstī, kā arī veicināt neuzticēšanos valdībai un valsts iestādēm. Mērķis ir nesaliedēta, iekšēji sašķelta valsts, kas būtu viegli manipulējama un ietekmējama vēlamā virzienā. SAB rūpīgi dara savu darbu drošības apdraudējumu identificēšanai un novēršanai, bet arī iedzīvotāju rokās ir spēcīgs ierocis ietekmes neitralizēšanai – katra personīgā rezistence pret kaitīgo ietekmi. Tā jātrenē un jāslīpē, lai tādējādi palīdzētu sev un valstij kopumā, apturot ārējās ietekmes virzību un efektu sabiedrībā”, norādīja SAB direktors.

Sarunā puses pārrunāja arī kiberdrošības jautājumus un prasību ieviešanu kritiskajai infrastruktūrai, kā arī SAB iniciatīvas klasificēto dokumentu aprites drošības un efektivitātes uzlabošanā. Ministre atzinīgi novērtēja šī gada februārī Nacionālā slepenā tīkla ietvaros ieviesto drošo e-parakstu, kas atbilst Eiropas regulējumiem un jau sekmīgi tiek izmantots.

Pateicoties šim risinājumam, Latvija kļuvusi par vienu no pirmajām Eiropas valstīm, kas ieviesusi pilnvērtīgu un uzticamu elektronisko parakstu klasificētā infrastruktūrā. Drīzumā tiks pabeigts darbs pie elektroniskā zīmoga ieviešanas, kas ļaus digitalizēt un droši glabāt vēsturiskos klasificētos arhīva dokumentus – vēl viens solis sabiedrības un valsts drošības stiprināšanā.