Tiesībsargs Juris Jansons skeptiski vērtē jauno veselības aprūpes saņemšanas kārtību, norādot, ka “valdība uz Saeimu ir aiznesusi diezgan lielu brāķi”.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Jansons norāda, ka jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs. Savukārt neizpratni raisa vairāki tās punkti.

“Ja no 15 likumprojekta pantiem divos lasījumos ir faktiski laboti visi. Valdība uz Saeimu ir aiznesusi diezgan lielu brāķi. Ja ar šo likumprojektu mēs mēģinām uzlabot pieeju veselības aprūpei, jāsaka tā, ka nekas būtiski manā uztverē nevar mainīties,” sacīja tiesībsargs.

Vienlaikus Jansonam nav skaidrs, kā, piemēram, ģimenes ārsts varēs noteikt diagnozi, ja konkrētajam pacientam nebūs pieejamības citiem speciālistiem.

Tāpat tiesībsargs neizpratni pauda par to, kādēļ no maksimālā groza “krīt ārā” vairākas sabiedrības grupas, kas strādā valsts atzītajos nodokļu režīmos, piemēram, sezonālā darba veicēji. Kritiku neiztur arī fakts, ka uz šo grozu automātiski nevar pretendēt cilvēki ar trešās grupas invaliditāti.

“Jaunā veselības aprūpes saņemšanas kārtība neko būtiski nemainīs,” uzskata Jansons.

Jau vēstīts, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts paredz reformēt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.

Jaunais regulējums paredz valsts apmaksātās medicīniskās palīdzības minimumu, ko saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no iemaksu veikšanas veselības apdrošināšanai. Tajā ietilps neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta sniegtie pakalpojumi, kā arī kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces.

Tāpat neatkarīgi no apdrošināšanas statusa valsts apmaksās tādu slimību ārstēšanu, kurām ir nozīmīga ietekme uz sabiedrības veselību vai apdraudējumu sabiedrības veselībai (piemēram, psihiskas saslimšanas, tuberkuloze un infekcijas slimības).

Savukārt, lai vēl papildus veselības aprūpes minimumam varētu saņemt arī citus valsts apmaksātus pakalpojumus, iedzīvotājiem būs jāpiedalās valsts obligātajā veselības apdrošināšanā. Tiesības uz apdrošināšanas grozā iekļautajiem pakalpojumiem būs sociāli apdrošinātai personai, kā arī tiem, kuri brīvprātīgi veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas.

Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā noteikts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.

Foto: Shutterstock