Tamužs: Latvijā biznesa nav, bet nauda ir. Mums ir tā – "nu ej gar maliņu"

Tamužs: Latvijā biznesa nav, bet nauda ir. Mums ir tā - "nu ej gar maliņu"

Latvijā biznesa nav, bet nauda ir, uzskata Latvijas Riska asociācijas dibinātājs un pie Valsts prezidenta izveidotās investīciju piesaistes riska dalībnieks Viesturs Tamužs.

«Es atvainojos, tādi piecdesmit miljoni, kas būtu skaista nauda vienam riska kapitāla fondam, es vakar lasu virsrakstus, valsts nespēj iztērēt simt miljonu. Arī privātajiem ir daudz naudas, tiesa, tā tagad ir tāda klusāka, slēptāka, visi to kaut kur ir sabāzuši,» intervijā laikrakstam «Diena» norādīja Tamužs.

Viņš sacīja, ka Latvijā biznesa nav, bet nauda ir, piebilstot: «Es tiešām šai diagnozei piekrītu un esmu pateicīgs, ka varu izteikt savas domas. Tās domas ir tādas, ka mums nav uzņēmējdarbības gara, mums nav uzņēmējdarbības kultūras. Proti, tā uzņēmējdarbība, cik tālu mēs to saprotam, tā sniedzas apmēram tā – nopelnīšu sev, savai ģimenei, nu tad vēl man būs mašīna, varbūt izglītošu bērnus Anglijā –, tas ir tas līmenis, ko mēs gribam sasniegt.»

Tamužs norādīja, ka tad, kad minētais ir sasniegts, vajadzētu būt nākamajam līmenim – strādāt, lai sevi apliecinātu, lai izdarītu kaut ko labu, lai pierādītu sava biznesa ilgtspēju uz vairākām paaudzēm… «Bet tā robežšķirtne ir tā, ka kaut kādā brīdī mūsu biznesmenim pietiek. Un Latvijā ir raksturīgi, ka uzņēmēji apstājas pie tā, ļoti bieži pārdod savu biznesu nu, piemēram, par septiņiem vai desmit miljoniem, un ar to cilvēkam it kā dzīvē pietiek – septiņi miljoni noguldīti klusi kaut kur Šveicē, klusiņām dzīvo uz saviem procentiem,» viņš paskaidroja.

Viņš atzina, ka tā, pirmkārt, ir mentāla problēma. «Nu jāsaka, latvieši ir tādi, visu cieņu, bet zemnieki. Mums patīk tādas saprotamas vērtības, patīk novākt ražu, iebērt apcirkņos. Bet es nedomāju, ka arī šis mantojums mūs ļoti ierobežotu. Drīzāk tā mentālā problēma ir, ka mēs neesam audzināti, ka uzņēmējdarbība ir labi, ka pelnīt ir labi, ka būt bagātam ir labi,» sacīja Tamužs.

Viņš paskaidroja, ka mums ģimenē, gan citur ir tā – «nu ej gar maliņu».

Tamužs uzsvēra: «Tagad ļoti ilgstoši arī valsts politika ir tāda – nu mēs te tā sakonsolidēsim, mēs te tā pa maziņam, paklausīsimies, ko mums teiks no Eiropas. Protams, ir arī tā komponente – neticība valsts perspektīvām. Un tā vispārējā nostāja, arī valdības nostāja – nu nevajag te tā pārāk izvērsties.»