Šobrīd Satiksmes ministrijas darba kārtībā galvenais jautājums neapšaubāmi ir A/S “Pasažieru vilciens” jauno elektrovilcienu nomas iepirkums, un tā vien izskatās, ka nevienam nav skaidrs – vai A/S “Pasažieru vilciens” spēs to finansēt, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta. Tomēr drīzumā Latvijai ir jāpieņem svarīgi lēmumi arī citā lielā projektā, 2015. gads būs izšķirošs vienam no nozīmīgākajiem Transeiropas transporta tīkla projektiem jeb “Rail Baltica”.
Pirmais projektu uzsaukums CEF („Connecting Eirope Facility”) ietvaros ir paredzēts 2014. gada septembrī ar pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz 2015. gada februārim, un tas ir jāveic trīs Baltijas valstu kopuzņēmumam! Tātad lēmumi būs jāpieņem uzņēmumam, kurš pašreiz vēl pat nav izveidots. Baltijas valstu kopuzņēmuma dibināšanas procedūra nenotiek kā plānota – valstis ar grūtībām ir spējušas vienoties par jaunās dzelzceļa trases atrašanās vietu un pieturu skaitu katras valsts teritorijā.
Partijas “No sirds Latvijai” vārdā paužu atbalstu efektīvai un ilglaicīgai Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tīkla integrēšanai Rietumeiropā, bet vienlaikus uzskatu, ka šobrīd nav pārliecības, ka jaunas dzelzceļa trases “Rail Baltica” būvniecība ir izdevīgākais variants Latvijas tautsaimniecībai.
Pēc Satiksmes ministrijas pasūtītā pētījuma prognozēm, sākot ar 2020. gadu, kopējās projekta uzturēšanas izmaksas būs 107,1 miljons eiro gadā. Prognozes liecina, ka arī turpmāk ik gadu projekta izmaksas pakāpeniski pieaugs, līdz 2040. gadā tās sasniegs 171,3 miljonus eiro gadā. Turklāt Satiksmes ministrija nav spējusi aizstāvēt Latvijas intereses tādā mērogā, kā, piemēram, Lietuva, kura ir panākusi, ka projektā tiek iekļauts savienojums ne tikai ar Kauņu, bet arī ar Viļņu un Paņevežu. Satiksmes ministrija (un līdz ar to arī valdība) kārtējo reizi ir piekritusi visam, ko kaimiņi piedāvā, nevis izteikusi savu nostāju par Austrumu – Rietumu savienojuma izveidi ar Daugavpili un Ventspili!
Latvija šobrīd nevar atļauties vēl vienu “mega projektu”
Paralēli “Rail Baltica” projektam, kura attīstība ir iespējama izmantojot tikai 1435mm platu sliežu infrastruktūru, Satiksmes ministrija šobrīd realizē vēl divus citus “mega projektus”, kuri balstās uz Latvijā jau vēsturiski izveidoto sliežu bāzi 1520mm platumā. Pirmais projekts ir A/S „Pasažieru vilciens” iecerētā jauno elektrovilcienu noma un iegāde, bet otrs ir jau 2014. gada sākuma iesāktais dīzeļvilcienu modernizācijas projekts, kura ietvaros tuvāko gadu laikā tiks pilnībā nomainīts un modernizēts esošais dzelzceļa ritošais sastāvs pasažieru pārvadājumos un veikti būtiski ieguldījumi peronu atjaunošanā. Tātad ir ieplānots, ka valstij būs modernizēti un jauni gan elektrovilcieni, gan dīzeļvilcieni uz esošās dzelzceļa platuma sliežu bāzes, un vienlaikus valsts vēlas būvēt jaunu dzelzceļa trasi jeb “Rail Baltica” ar atšķirīgu – 1435mm sliežu platumu un neizbēgami būs spiesta iegādāties arī pavisam jaunus vilcienus.
Uzskatu, ka Latvijai šī brīža situācijā ir jāizmanto esošā dzelzceļa infrastruktūra – 1520mm platumā. Valstij ir jāiegulda līdzekļi tās tālākai modernizācijā, lai mēs spētu ceļot pa Baltijas valstīm, aizbraukt līdz Tallinai vai Viļņai ar A/S „Pasažieru vilciens” iegādātajiem jaunajiem vilcieniem. Vairākus tik apjomīgus iepirkumus dzelzceļa jomā vienlaicīgi Latvija nevar atļauties un šobrīd paralēli būvēt pilnīgi jaunu dzelzceļa trasi 1435mm platumā, pat tad, ja tās būvniecībai lielāko daļu izmaksu sedz Eiropas Savienība, nav sabiedrības interesēs.
Satiksmes ministrijai jāpauž skaidra nostāja
Partijas “No sirds Latvijai” vārdā aicinu Satiksmes ministriju paust skaidru informāciju sabiedrībai:
Pirmkārt, par aprēķinātajām „Rail Baltica” projekta ikgadējām uzturēšanas izmaksām un no kādiem finanšu avotiem šīs izmaksas tiks segtas.
Otrkārt, izskaidrot sabiedrībai „Rail Baltica” projekta ekonomiskās atdeves rādītājus, ņemot vērā Baltijas valstu demogrāfisko situāciju un attīstības tendences.
Treškārt, vai Satiksmes ministrija ir analizējusi “Rail Baltica” projekta ilgtermiņa ietekmi uz citām tautsaimniecības nozarēm, īpaši saistībā ar kravu piesaisti valsts lielākajām ostām.
Uzskatu, ka iedzīvotājiem ir tiesības zināt, kā tiek tērēti valsts līdzekļi un ko šis projekts varētu dot sabiedrībai nākotnes perspektīvā.
Inguna Sudraba, partijas “No sirds Latvijai” premjera amata kandidāte
