Striževska: Inflācijas dati neļauj ECB zaudēt modrību

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 – 2.50 % robežās.

Gada inflācijas tempi Eiropā turpina bremzēties

Februārī eirozonas gada inflācija palēninājusies līdz 2,6 % no 2,8 % gada sākumā. Energoresursu deflācija februārī mazinājās, taču to atsvēra lēnāks pārtikas cenu kāpums gada griezumā un pamatinflācijas sabremzēšanās līdz 3,1 % no 3,3 % pirms mēneša. Vienlaikus mēneša laikā pakalpojumu cenas februārī uzrādīja vienu no straujākajiem pieaugumiem šajā periodā pēdējo gadu laikā (sezonāli neizlīdzinātie dati). Tas liek ECB nezaudēt modrību, jo patlaban pakalpojumu cenas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veido inflācijas rādītājus eirozonā, un kuriem ECB pārstāvji rūpīgi sekos līdzi tuvāko mēnešu laikā, vērtējot iespējas sākt pazemināt procentlikmes. Balstoties uz “Bloomberg” aptaujāto analītiķu prognozēm, inflācija eirozonā šogad turpinās lēni pazemināties, gada nogalē nostabilizējoties nedaudz virs 2 %.

ASV ražotāju noskaņojums kļūst svārstīgāks

Februārī ASV noskaņojuma indeksu ražošanas sektorā dziļāk negatīvajā zonā nospieda pieprasījuma kārtējais kritums. Vienlaikus šis bija vismazākais jauno pasūtījumu samazinājums kopš lejupslīdes sākuma sektorā 2022. gada vidusdaļā. Arī ASV eksporta pasūtījumi februārī atgriezās pie izaugsmes. Tas kopumā liecina, ka situācija sektorā lēni normalizējas. Atšķirībā no ražošanas sektora, jaunie pasūtījumi ASV pakalpojumu sektorā februārī turpināja noturīgi augt. Tādēļ, spītējot noskaņojuma atslābumam sektorā, februārī pakalpojumu sniedzēji ASV turpināja saglabāt optimismu.

Tikmēr precizēti eirozonas noskaņojuma rādījumi apstiprināja, ka pakalpojumu sniedzēji februārī spēja atgūt mērenu optimismu – pirmo reizi kopš pērnā gada jūlija eirozonas noskaņojuma indekss pakāpās virs 50 punktu atzīmes, kas atdala izaugsmi no lejupslīdes. Tas kopā ar pakāpenisku noskaņojuma stabilizāciju ražošanas sektorā liecina, ka sliktākais eirozonas ekonomikā varētu jau būt aiz muguras.

Tēriņi pakalpojumiem ASV neatsver kritumus precēm

ASV privātie tēriņi reālajā izteiksmē janvārī ir samazinājušies par 0,1 % mēneša griezumā, uzrādot pirmo kritumu piecu mēnešu laikā. Stabils tēriņu pieaugums pakalpojumiem gada sākumā nespēja atsvērt izdevumu samazinājumu precēm. Janvārī kritums preču sadaļā bija diezgan visaptverošs, taču lielāku negatīvu pienesumu nodrošināja mazāki izdevumi automašīnu iegādei. ASV mājsaimniecību izdevumi precēm reālajā izteiksmē janvārī bija par 1,5 % augstāki nekā pirms gada, pakalpojumiem – par 2,3 %.

Tikmēr eirozonas mazumtirdzniecības apjoms jeb tēriņi precēm janvārī pieauga par 0,1 % pēc 0,6 % krituma decembrī. Kopumā janvārī eirozonas mazumtirdzniecības sektors turpināja stagnēt un pārdošanas apjomi bija par 1 % zemāki nekā pērnā gada sākumā. Neraugoties uz uzlabojumiem eirozonā, Vācijas mazumtirdzniecības apjoms uzrādīja trešo samazinājumu pēc kārtas, krītot par vidēji pusprocentu mēnesī, un bija par 1,6 % zemāks nekā pirms gada.

ASV aiz spēcīgiem darba tirgus cipariem var saskatīt atvēsināšanās pazīmes

Februārī ASV darba tirgum pievienojušies 275 tūkstoši jauno darbinieku, apsteidzot analītiķu gaidas. Iepriekšējo mēnešu statistika tika pārskatīta uz leju, taču kopumā jauno darbinieku algošanas tempi ASV pārsniedza 200 tūkstošus mēnesī. Jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits saglabājās vēsturiski zemā līmenī, tikmēr kopējais pabalstu saņēmēju skaits turpināja mēreni pieaugt. Par spīti spēcīgiem darba tirgus rādījumiem, tas turpināja signalizēt par pakāpenisku darba tirgus normalizāciju. Arī bezdarba līmenis februārī pieauga līdz 3,9 % no 3,7 % iepriekšējo trīs mēnešu laikā. Stundas darba samaksas pieauguma tempi sabremzējās līdz 0,1 % pēc lēciena janvārī, uzrādot lēnāko pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Gada griezumā darba samaksas pieauguma tempi ASV saglabājās stabili – ap 4,3 %.

Simona Striževska, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste