Strautiņš: Valstij ir jāceļ ekonomika ar budžetu

Salīdzinājumā ar pērnā gada 3.ceturksni IKP samazinājās par 3,1%, bet salīdzinājumā ar 2.ceturkni pieauga par 6,6%. 3. ceturksnis bija ar straujāko pieaugumu ceturkšņa griezumā Latvijas vēsturē, kas “uz karstām pēdām” sekoja piedzīvotajam visstraujākajam kritumam. Tas, protams, nenozīmē, ka tie bija visādā ziņā labākie laiki ekonomikai.

Vienkārši notika cikliska atgūšanās no Covid krīzes pirmā viļņa, tātad šis ceturksnis bija kā bumbas atlēciens pēc atsišanās pret pandēmijas krīzes zemāko punktu, kas sākās jau maijā. Pieaugumu arī gada griezumā (+0,4%) panāca ražojošās nozares, bet pakalpojumu pievienotā vērtība saruka par 4,8%.

Nākotnes prognozēšana šobrīd ir īpaši riskanta, taču kādam tas ir jādara. Sagaidāms, ka 4. ceturksnī IKP pret 3. ceturksni atkal samazināsies. Ceturkšņa ietvaros pa mēnešiem būs izteikta lejupslīde, bet tā būs aptuvens spoguļattēls 3. ceturksnim, kura ietvaros aktivitāte auga. Tātad otrā pusgada aktivitātes līkne kopumā varētu izskatīties pēc divslīpju jumta. Šogad IKP samazināsies apmēram par 5%, savukārt nākamgad pieaugums varētu būt ap 4%. Taču, ja līdz vakcīnas sniegtajam glābiņam Eiropā būs arī trešais pandēmijas vilnis, tad izaugsme nākamgad var būt krietni lēnāka.

Pēc prognožu uzlabošanās kopš aprīļa tās šobrīd atkal pasliktinās. Taču pandēmijas otrā viļņa radītās ekonomiskās grūtības visdrīzāk nebūs tik lielas kā pavasarī. Daudz mazāks ir pārsteiguma efekts, kas traucēja piegādes ķēdes, nav un netiek plānota robežu slēgšana attiecībā pret citām Šengenas zonas valstīm. Nozares, kuras ir visjūtīgākās pret vīrusa ietekmi, jau šobrīd darbojas ar ļoti samazinātu jaudu, tāda lejupslīde kā martā un aprīlī vairs nav iespējama pat teorētiski. Ārvalstu tūristu Latvijā jau šobrīd gandrīz vairs nav.

Nav gaidāmas lielas grūtības rūpniecībā, kurai arī pirmais vilnis traucēja tikai nedaudz. Pasaulē sāk iedarboties būvniecības stimulēšanai domātie pasākumi – gan valsts pasūtījumi, gan zemās procentu likmes. Par to liecina industriālo metālu cenu kāpums, kas ir augstākais kopš 2018. gada jūlija, arī augstās koksnes cenas.

Pandēmijas ietekme uz ekonomiku var mazināties, atkāpjoties pašai pandēmijai – tas būtu vēlamais scenārijs. Cits scenārijs – cilvēki samierināsies ar augstāku riska līmeni, apradīs ar domu, ka dzīvot ir kļuvis bīstamāk. Var sagaidīt, ka Baltijas valstīs epidēmijas otrā viļņa ekonomiskā cena būs mazāka, bet cena dzīvību un ilglaicīgu veselības problēmu izteiksmē – diemžēl lielāka. Cilvēkiem ir svarīgi mazināt riskus, bet tas nav vienīgais viņu dzīves mērķis. Dienišķā saslimšanas gadījumu statistika notrulina. Cilvēki pierod pie tā, ka dzīvot kļuvis bīstamāk. Pacietība pamazām izsīkst, var zust atbalsts stingriem brīvības ierobežojumiem gan politiskā, gan individuālā līmenī.

Pandēmijas ekonomisko ietekmi jau pirms tās beigām var mazināt, specializējoties nozarēs, kuras ir mazāk skartas. Ilgākā laikā ekonomikas pielāgošanās spējas ir gandrīz bezgalīgas. Šajā ziņā Latvijai ir labas starta pozīcijas, daudz eksportējam gan pārtiku, gan celtniecībā izmantojamās preces un citus šobrīd pieprasītus produktus.

Taču nevajadzētu paļauties tikai uz tirgus ekonomikas “dabisko” elastību. Nākamgad Latvija plāno straujāko strukturālā valsts budžeta deficīta samazināšanu starp ES valstīm. Es noteiktu citas prioritātes. Šobrīd samazināt valsts investīcijas ēkās un infrastruktūrā būtu vandālisms pret ekonomiku, bet nozares pārstāvji brīdina, ka tas var notikt.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists