2023. gadā Latvijā bija spēcīgs algu kāpums, kas turklāt diezgan vienmērīgi aptvēra gan dažādas nozares, gan reģionus. Nodarbinātība pērn bija stabila, bet kopējais algu fonds auga pat nedaudz straujāk nekā vidējās algas. Stāstu par vispārējo un spēcīgo labklājības kāpumu bojā tikai inflācija. Par laimi nominālo algu kāpumu dzīves dārdzības pieaugums neapēda pilnībā. Salīdzinot algu fonda kāpumu ar inflāciju, uzzinām, ka algota darba veicēju kopumā nopelnītās naudas pirktspēja pērn auga apmēram par 4%.
Pērn vidējā alga Latvijā auga par 11,9%. Vidējā bruto alga sasniedza 1537 eiro, bet vidējā neto alga bija 1119 eiro. Varēja sagaidīt, ka pieaugums 4. ceturksnī gada griezumā krasi bremzēsies, jo algas strauji kāpa aizpagājušā gada beigās attiecībā pret trešo ceturksni. Taču tas gandrīz nenotika – pērnā gada nogalē algu kāpums bremzējās tikai līdz 11,6%. Visās nozarēs, izņemot divas, algu kāpums pārsniedza inflāciju. Visvairāk no vidējā darba samaksas pieaugums atpalika medicīnā un sociālajā aprūpē (+3,9%), un šī starpība ir pandēmijas piemaksu samazināšanas atbalss. Visstraujākais algu kāpums bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā – tas bija 18,2%. Ļoti vienmērīgs, starp 11,1% un 13,5%, bija algu kāpums reģionos.
Sagaidāms, ka šogad vidējo algu kāpums būs ievērojami lēnāks – visdrīzāk 7-8% diapazonā. Tā kā cenu līmenis šogad gandrīz nemainīsies – var būt gan neliela inflācija, gan deflācija – algu pieaugums vienlaikus būs arī pirktspējas pieaugums. Tā temps tātad būs tuvs 2021.gada sniegumam, kad reālās algas auga par 8,1%.
Ja tas izklausās pārāk skaisti, lai būtu patiesība, tas tiešām ir pārāk skaisti, lai turpinātos ilgi. Algu kāpums gada gaitā bremzēsies, jo uzņēmumi nespēs ilgstoši to uzturēt. IKP naudas izteiksmē šogad augs ļoti lēnām, jo nav gaidāms nozīmīgs cenu kāpums ne iekšējā, ne ārējā tirgū. Algu kāpumu bremzēs arī sabiedriskā sektora budžetu ķibeles. Pirmās nopietnās spriedzes pazīmes jau ir redzamas pašvaldībās, kur dažviet ir pieņemti lēmumi pat par algu vai darba laika samazināšanu. Bremzējoties arī privātā sektora algu kāpumam, grūtības agri vai vēlu sasniegs centrālās valdības budžetu. Skaidrs, ka centrālās valdības paspārnē strādājošajiem algas nesamazinās, nav vairs 2009. gads – ir mainījusies gan ekonomiskās politikas filozofija, gan valsts spēja nosegt nepatīkamu pārsteigumu radītus naudas plūsmas robus ar aizņemšanos. Taču notikumi šogad ietekmēs valsts izdevumus nākamajos gados.
2024. gada valsts budžetā ieplānotais algu pieaugums joprojām ir mērāms padsmitos procentu. Turpmākajos gados atalgojuma pieaugums sabiedriskajā sektorā kļūs krietni pieticīgāks. Priekšvēstneši ir redzami jau šodien publicētajos skaitļos. Pērn atalgojums sabiedriskajā sektorā auga par 13,1%, kamēr privātajā sektorā par 11,5%.
Gada nogalē šī plaisa strauji paplašinājās – līdz 15,0% pret 10,1%. Iepriekšējos 10 gados caurmērā privātā un sabiedriskā sektora algu kāpums bija līdzīgs, vidējā starpība bija mazāk nekā viens procentpunkts. 2023. gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu algas sabiedriskajā sektorā auga par 102%, bet privātajā sektorā par 122%, šī starpība visdrīzāk atspoguļo ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos – publicētie dati balstīti uz oficiāli deklarētajiem ienākumiem.
Svarīga daļa no makro konteksta ir arī algu attiecība pret IKP. 2020. gadā algu attiecība pret IKP sasniedza visu laiku augstāko punktu jeb 50,0% no IKP. Cenu kāpumam “palīdzot” uzņēmumu apgrozījumam, 2021. – 2022. gadā algu fonda attiecība pret IKP samazinājās līdz apmēram 47%. Šis skaitlis bija tuvs vidējam pēdējos piecos gados pirms pandēmijas (46,6%). Pagājušā, 2023. gada, skaitļi vēl tiks precizēti, bet algu/IKP koeficients būs ļoti līdzīgs 2020. gada rekordam, visdrīzāk nedaudz augstāks. Šogad, 2024. gadā, šī attiecība turpinās augt, sasniedzot apmēram 52%. Šis koeficients nevar augt bezgalīgi, taupības pasākumi gan uzņēmumos, gan sabiedriskajā sektorā ir neizbēgami.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
