Strautiņš: Austrumi aizveras

Martā ir sasniegts gan visu laiku lielākais eksporta, gan importa apjoms. Tas ir ļoti neparasts notikums, jo parasti ārējās tirdzniecības rekordi krīt rudenī. Latvijas eksports martā sasniedza 1753,9 miljonus eiro. Sezonāli izlīdzinātajos datos iepriekšējais rekords, kas bija mēnesi iepriekš, ir pārsniegts par 3,8%. Imports izlīdzinātajos datos pret līdz šim augstāko punktu (arī pirms mēneša) ir audzis pat par 9,0%.

Savukārt gada laikā, salīdzinot ar pērno martu, eksports un imports ir auguši attiecīgi par 31% un 43%.
Varētu padomāt, ka ārējā tirdzniecība martā bija tik aktīva tāpēc, ka visi steidza izvest preces no Krievijas un Baltkrievijas un tās turp nogādāt, pirms, tā teikt, nolaižas priekškars. Izrādās, ka tas tā gluži nav. Eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pat bija par 9% un 12% mazāks par iepriekšējo 12 mēnešu (03.2021-02.2022) vidējo.

Imports, šādi mērot, bija par 3% un 14% lielāks, tātad maza daļa no kopējā importa kāpuma šajā laikā. Salīdzinot tikai ar iepriekšējo martu, imports no Krievijas ir divkāršojies, bet tas skaidrojams ar neparasti mazu apjomu pirms gada, nevis kāpumu šī gada martā. Diemžēl ir redzamas kara pēdas tirdzniecībā ar Ukrainu — eksports salīdzinājumā ar iepriekšējo 12 mēnešu vidējo ir samazinājies par 76%, bet imports no šīs valsts – par 40%.

Iemesls lielajam apgrozījumam ir aktīvā sadarbība ar galvenajiem tirdzniecības partneriem. Eksports uz citām ES valstīm gada laikā ir audzis par 42,3%, bet imports par 44,1%, sasniedzot attiecīgi 73% un 80% no kopējā. Turpinās ilglaicīgā Lietuvas īpatsvara pieauguma tendence. Šīs globālā mērogā ļoti mazās ekonomikas daļa eksportā ir sasniegusi 21,8%. Tas, ka kaimiņu ekonomikas pēdējā laikā ir attīstījušās straujāk, rīvē kantes pašapziņai, bet no praktiskā viedokļa ir ļoti izdevīgi. Eksports gan uz Lietuvu, gan Igauniju gada laikā audzis vairāk nekā par 60%. Protams, jāpieļauj, ka daļai ievesto un izvesto preču Lietuva ir vienkārši loģistikas punkts.

Turpmākajos mēnešos ārējo tirdzniecību ar bijušās PSRS valstīm strauji gremdēs politiskie faktori. Pret divām agresorvalstīm – Krieviju un Baltkrieviju – ir noteiktas sankcijas, attiecības ar šo valstu finanšu iestādēm pārtrūkst, transporta sakari apstājas. Šo valstu ekonomiskā situācija pasliktinās. Līdz ar to, pat tad, ja kāds vēlēsies turpināt tirdzniecību, tas kļūs arvien grūtāk izdarāms. Savukārt Ukrainas ekonomiku paralizē karš. Citu bijušās PSRS valstu ekonomikas ir stipri saistītas ar trīs nosauktajām, bet transporta maršruti uz tām lielā mērā ved caur Krieviju.
Ārējās tirdzniecības pieaugumu šobrīd, pirmkārt, nosaka cenu kāpums. Spilgta ilustrācija ir fosilo kurināmo importa rēķina gandrīz pieckārtīgs pieaugums gada laikā. Pērnā gada sākumā pēkšņi aprāvās ilgstošs eksportēto preču cenu stabilitātes periods. Tās septiņu gadu laikā līdz 2021.gada janvārim auga tikai par 5,3%, bet kopš tā brīža ir pieaugušas par 22,5%. Ražotāju cenu gada inflācija pērn izauga no 1,7% janvārī līdz 21,7% septembrī. Tad cenu līmenis dažus mēnešus stabilizējās, bet kopš decembra atkal atsākās straujš cenu kāpums. Tam papildu enerģiju vēl iedos straujais izejvielu cenu kāpums, kas notika kara pirmajās divās nedēļās. Kopš tā brīža izejvielu indeksi ir stabilizējušies dolāru izteiksmē, vēl nedaudz pieaugot eiro izteiksmē. Ja vien nenotiks jauns izejvielu sadārdzinājums, tad vasarā eksporta un importa cenas atkal stabilizēsies.

Šī gada sākumā ārējās tirdzniecības kāpumu veicināja arī strauja ekonomikas attīstība, tātad kāpums reālā izteiksmē. Piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums martā gada griezumā auga par 13,2%, bet apstrādes rūpniecības izlaide par 10,0%.

Šobrīd pieejamā informācija nevēsta neko labu par turpmāko eksporta attīstību šogad. Recesijas iespēja eirozonas ekonomikā ir ļoti liela, tā pieaug arī ASV, bet Ķīnas ekonomiku daļēji paralizē cīņa ar pandēmiju. Domājams, ka starpība starp eksporta un importa kāpuma tempu saglabāsies ievērojama, jo importu stimulēs aktīva fiskālā politika, Atveseļošanās un noturības mehānisma granti, kā arī kreditēšanas aktivizēšanās.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Nākošais raksts >