Aprīlī patēriņa cenu gada inflācija sasniedza 1,1%, aprīlī cenas gada griezumā pieauga par 0,9%. Salīdzinājumā ar martu cenas pieauga par 0,5%. Pasaulē inflācija šogad ir izrādījusies sīkstāka problēma, nekā cerēja finanšu tirgi, tāpēc arī procentu likmes mazinās lēnāk, nekā bija gaidīts. Taču lietas kopumā virzās uz pareizo pusi, arī Latvijā. Ar ļoti lielu varbūtību var teikt, ka inflācija Latvijā ne šogad, ne nākamgad nebūs nozīmīga problēma. Tomēr tā tas nav visur -ASV riski ir lielāki.
Šobrīd nevienai produktu grupai nav izšķirošas ietekmes uz kopējā cenu līmeņa izmaiņām. Pārsvarā aiz svarīgākajiem cenu kāpumiem un kritumiem vīd īstermiņa faktori. Vislielākā ietekme aprīlī bija transportam (0,43 pp) – kādu brīdī degviela pasaulē kļuva dārgāka, nu jau atkal kļūst lētāka. Neparasti liela ietekme bija alkoholam un tabakai (0,42 pp) – nesen tika paaugstināta akcīze. Veselības aprūpes izmaksu kāpums būs noturīgs, bet tā ietekme visdrīzāk samazināsies (šobrīd 0,4 pp). Citu kategoriju augšupvērstā ietekme šobrīd ir daudz mazāka. Lielākā pretējā ietekme ir mājokļu izmaksām -1,13pp -, šeit redzams enerģijas vairumcenu kritums un tā pakāpeniskā novirzīšana patērētājiem.
Pēdējo trīs gadu lielo inflācijas kāpumu un kritumu noteica makroekonomiska līmeņa notikumi, globālās piegāžu ķēdes, izejvielu tirgi. Šiem faktoriem joprojām ir un vienmēr būs nozīme. Taču šobrīd pastiprināta uzmanība ir jāpievērš arī notikumiem nozarēs, to iekšējai attīstības loģikai, konkurences situācijai. Daudzās produktu grupās patēriņa cenu kritums ir bijis ļoti mazs attiecībā pret izmaksu kritumu vai pat nekāds. Taču augstas peļņas maržas vienmēr pievilina konkurenci. Ja tehnoloģija ir pietiekami vienkārša, ja konkurējošus produktus var atvest no citām valstīm, tad attiecīgi cenas samazināsies. Tas, ka Latvijā ir straujš algu kāpums, ir inflācijas pieaugumu veicinošs faktors, tāpēc vairākumam pakalpojumu cenas augs ievērojami. Taču vienlaikus daudzu preču cenas vēl kritīs.
Atsevišķās produktu grupās var notikt cenu “nobrukumi”. To izraisītāji var būt visdažādākie. Piemēram, dažiem augkopības produktiem, pie kuru augstākām cenām patērētāji it kā ir pieraduši un pārdevēji cenšas tās turēt, jauno līdzsvaru var izjaukt neparasti liela raža, pēc kuras cenas atkal aiziet zemākā trajektorijā. Ir preces, kuru augstu cenu līmeni tirgū tur atsevišķi ražotāji vai piegādātāji, kam ir liela tirgus vara. Taču arī šī var izrādīties neilgtspējīga situācija. Citi piegādātāji, lai arī ar grūtībām, palielina tirgus daļu un kādā brīdī dārgo piegādātāju tirgus daļas zudums kļūs kritisks, tie būs spiesti mainīt stratēģiju. Pašreizējo cenu līmeni pēc straujās elektrības, gāzes, elektronikas komponenšu un citu izmaksu posteņu palētināšanās var salīdzināt ar ledu vai sērsnu. Pa to var kādu laiku staigāt, taču var notikt arī pārsteigumi.
Vidējais cenu līmenis būs kā sega, kuru tuvākajā nākotnē dažādi spēki vilks uz pretējām pusēm. Šīs cīņas “sausais atlikums” būs cenu stabilitāte – tādas kopējā cenu līmeņa izmaiņas, kas nav viegli pamanāmas dažādo kategoriju līkņu mudžeklī, kas nozīmīgi neietekmē labklājību. Tuvākajā laikā lielu lomu spēlēs t.s. bāzes efekti jeb mēneša inflācija pirms gada. Maijā to dēļ gada inflācija strauji samazināsies – pērn maijā cenas pret aprīli kāpa par 1,2%, daudz vairāk nekā parasti. Šogad maijā mēneša inflācija būs ļoti mērena, cenu stabilitāti veicinās samazinātu siltuma tarifu stāšanās spēkā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija informē, ka maijā tarifus jau ir samazinājuši vai samazinās 18 siltuma ražotāji. Salīdzinājumā ar laiku pirms gada, šogad maijā siltuma cenas Latvijā būs par 22% zemākas. Arī degvielas cenas pasaules tirgos šobrīd ir drīzāk lejupejošas. Dīzeļdegvielas cenas biržās šobrīd ir zemākās kopš janvāra vidus. Savukārt jūnijā gada inflācija atkal pieaugs, bet gada 2. pusē kopumā drīzāk būs zemāka nekā bija aprīlī. Domājams, ka šī gada vidējā inflācija būs ap 0,5%.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
