Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%. Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.
Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.
Janvārī gada griezumā par 2,7% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Somiju (minerālie produkti, koksne), Zviedriju (koksne, eļļas augu sēklas) un Vāciju (koksne, dārzeņi). Savukārt eksports pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, eļļas augu sēklas), Portugāli (graudaugi), Spāniju (dārzeņi), Igauniju (organiskie ķīmiskie savienojumi, minerālie produkti) un Nīderlandi (organiskie un jaukti ķīmiskie produkti).
Janvārī samazinājās arī eksports uz NVS valstīm – par 7%. Saruka eksports uz Baltkrieviju (optiskās ierīces, dzelzceļa ritošais sastāvs, to daļas). Savukārt eksports pieauga uz Krieviju (apģērbi, apavi). 40% no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi un piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankciju sarakstā neiekļautas preces.
Savukārt janvārī pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 6,6%. Šajā valstu grupā straujāk palielinājās eksporta vērtība uz Apvienoto Karalisti (koksne), Taizemi, Angolu, Tanzāniju (uz visām – graudaugi) un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (elektroierīces, mehānismi). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (minerālie produkti), Izraēlu (graudaugi), Norvēģiju (dārzeņi, mēbeles) un Ēģipti (dārzeņi).
Janvārī gada griezumā, līdzīgi kā eksportā, importa vērtības kritumu lielākoties noteica minerālo produktu importa vērtības samazinājums. Tā saruka jau kopš 2013. gada janvāra. Samazinājās arī elektroierīču un iekārtu, mehānismu, mēslojumu un koksnes un tās izstrādājumu imports. Savukārt pieauga augu valsts produktu un pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtība.
Eksporta izaugsme tuvākajos mēnešos saglabāsies vāja. Paredzams, ka pozitīva eksporta izaugsme atgriezīsies gada pirmajā pusē. To turpinās ietekmēt ierobežots ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
