Latvijā pašlaik gandrīz vienlaicīgi attīstās politiska un ekonomiska krīze, kas negatīva scenārija gadījumā izvērtīsies par plašu sociālo krīzi un ļoti negatīvas apstākļu sakritības gadījumā vietumis pāries arī sporādiskā humanitārā krīzē, tā uzskata Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē strādājošā Stratēģiskās analīzes komisija.

Stratēģiskās analīzes komisijas skatījums uz sociālo, pārvaldības, izglītības un zinātnes jomu Latvijā: neatliekamie īstermiņa pasākumi un vidēja termiņa mērķi un ieteikumi rīcībai

Pašreizējās situācijas diagnoze

Latvijā pašlaik gandrīz vienlaicīgi attīstās politiska un ekonomiska krīze, kas negatīva scenārija gadījumā izvērtīsies par plašu sociālo krīzi un ļoti negatīvas apstākļu sakritības gadījumā vietumis pāries arī sporādiskā humanitārā krīzē.

Ekonomiskā nelīdzsvarotība, pat veiksmīga risinājuma gadījumā finanšu un ekonomiskai krīzei, tomēr var novest pie būtiskas sociālās nelīdzsvarotības. Budžeta tēriņu samazinājums un nepieciešamība īstenot strukturālās reformas radīs sociālo spriedzi krīzes laikā. Savukārt, ekonomikai uzsākot augšupeju un krīzei beidzoties, mājsaimniecību dzīves līmeņa uzlabošanās sekos tikai ar zināmu laika nobīdi. Tādējādi Latvijas sociālai politikai būs jāiztur gan krīzes, gan arī zināms pēckrīzes periods apstākļos, kad tiek veiktas vērienīgas reformas izglītībā un veselības jomā, mainās Latvijas pašvaldību pārvaldības modelis un valda bezprecedenta neuzticība politiķiem un valsts pārvaldei.

Sociālā nelīdzsvarotība un līdz ar to izraisītie apdraudējumi var bremzēt ekonomiskās augšupejas tempus, arī krīzei beidzoties. Ekonomiskās izaugsmes prognozes tiek regulāri pārskatītas un pazeminātas, vienlaikus uzsverot, ka ekonomiskās krīzes zemākais punkts un lielākie sarežģījumi vēl tikai priekšā. Pašlaik nav skaidrs, cik ilgi un cik dziļa krīze būs. Šāda objektīva neziņa padziļina sociālo spriedzi, kas sociālpsiholoģiski indivīdiem apgrūtina saprātīgu risinājumu atrašanu un ieviešanu arī sabiedriskā līmenī. Pieaug individuālās un sociālās drošības riski, taču vienlaikus samazinās valsts pārvaldes dienestu iespējas uz tiem adekvāti reaģēt.

Stratēģiskās analīzes komisija (SAK) arī atzīst, ka finanšu krīzes izraisītās ekonomikas lejupslīdes mērogi un tās risinājumu ārkārtējais raksturs nopietni apdraud ilgtermiņa sociālās sistēmas stabilitāti, it īpaši pensiju un demogrāfijas jomā. Sociālās politikas neatliekamie, tūlītēji veicamie uzdevumi tādējādi jāskata vidējā un pat ilgtermiņa perspektīvā.

Nabadzības riski

Pasaules Bankas aprēķini liecina, ka Latvijā bezdarbs palielinās visstraujāk no Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Nozīmīga Latvijas iedzīvotāju daļa – 14% darbaspējīgo vai vairāk – paliks bez darba tuvāko deviņu mēnešu laikā. Turpinoties ekonomiskai lejupslīdei, šiem cilvēkiem vēl kādu laiku nebūs iespējams atrast darbu. Mājsaimniecību un uzņēmumu milzīgās parādsaistības, no kurām liela daļa ir eiro, skaudri palielina masveida maksātnespējas iestāšanās varbūtību un akcentē efektīvu risinājumu nepieciešamību.

Sagaidāms straujš nabadzības pieaugums līdz pat 2010.gada beigām; šādas prognozes saskan ar Pasaules Bankas aplēstajām projekcijām 2009.gada martā. Budžeta ieņēmumu – lielā mērā nodokļu – samazināšanās nopietni ietekmēs valsts un pašvaldību iespējas amortizēt recesijas riskus mazaizsargātām iedzīvotāju grupām.

Sociālā spriedze

Sabiedrība var nebūt spējīga absorbēt un uztvert nozīmīgos algu samazinājumus, kas paredzēti Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā un vienošanās memorandā ar Starptautisko Valūtas fondu. Sabiedrības grupas var reaģēt uz sāpīgām reformām ar dažādu sociālo protestu formu palīdzību. Saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem 2009.gada februārī ielu un ceļu bloķēšanu atbalstīja gandrīz 46%, bet Saeimas un valdības ēkas ieņemšanu – gandrīz 22% Latvijas iedzīvotāju. Latvijā, līdzīgi kā vairākās citās Austrumeiropas valstīs jau ir notikušas protesta akcijas ar vardarbības elementiem. Daļēji vai pilnīgi 2009.gada 13.janvāra protesta akcijas gaitu februārī atbalstīja 54% Latvijas iedzīvotāju.

Sabiedrība var reaģēt uz ekonomiskām krīzēm ar psiholoģiskās veselības stāvokļa pasliktināšanos. Neziņa par nākotni un nespēja risināt krīzes izraisītās grūtības noteiktās iedzīvotāju grupās var izraisīt padziļinātu stresu, tām var nebūt iemaņu krīzes vadībā.

Sabiedrības neuzticība valsts rīcībspējai

Sabiedrība nospiedoši neuzticas politiķiem un valdības pieņemtajiem lēmumiem, par ko liecina neskaitāmi sabiedriskās domas aptauju dati. Sabiedrības neuzticība atzīta jaunās valdības deklarācijā. Šādos apstākļos lēmumiem, kas tiek pieņemti valsts pārvaldē, ir jau sākotnēji zema leģitimitāte.

Nepieciešamība pildīt līgumos ar starptautiskām finanšu institūcijām noteiktās saistības uzliek valdībai un Saeimai pienākumu turpmāk samazināt valsts budžeta tēriņus un izvērst nopietnas strukturālās reformas, tai skaitā sociāli ļoti jūtīgās jomās. Sabiedriskas neuzticības kontekstā šādi lēmumi tiek uztverti vai nu kā politiķu patvaļa, vai ārvalstu aizdevēju uzspiesta griba, ko īsteno pakļāvīga valdošā elite. Šādās situācijās jebkurā politikas jomā parasti rodas konflikti un jūtama darbinieku demoralizācija. No otras puses, tieši valsts pārvaldes, pašvaldību kompetence un rīcībspēja nosaka, cik veiksmīgi sabiedrība izturēs krīzes spiedienu.

Izglītības un veselības jomas reformēšana

Sakarā ar esošo un gaidāmo valsts budžeta samazināšanos izglītības un veselības jomu Latvijā pašlaik raksturo “liela izaicinājuma, maza atbalsta” situācija. Izglītības jomā, līdzīgi arī veselības aprūpes jomā Latvijā jau agrāk tika konstatētas vairākas sistēmiskas problēmas. Izglītībā – zems arodizglītības līmenis, salīdzinoši liels no pamatizglītības izkritušo skolēnu skaits, augstākās izglītības nevienmērīga kvalitāte, vāja saikne starp izglītību un sabiedrības un tirgus vajadzībām. Arī veselības aprūpes jomā – iestāžu tīkls, pakalpojumu pieejamība, finansējuma un pārvaldības modelis – ir formulēta virkne strukturālu reformu ieteikumu, kas nav tikuši īstenoti. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu šo jomu reformēšana vēl vairāk sarežģīsies; pašvaldību vēlēšanu tuvošanās var neļaut īstenot nepieciešami radikālas reformas.

Savukārt tieši no izglītības un veselības aprūpes jomas iedzīvotāji gaida ātru reaģēšanu uz krīzes izaicinājumiem – laba skola dod cerības uz bērnu ekonomiski drošu nākotni, atsaucīga un efektīva veselības sistēma dod arī fiziskās izdzīvošanas drošību iedzīvotājiem.

Īstermiņa un vidējā termiņa mērķi

SAK pamatuzstādījums

Krīze ir prioritizēšanas un atlikto reformu īstenošanas laiks. SAK uzskata, ka steidzami jāveic pasākumi resursu novirzīšanai tur, kur tie ir īpaši nepieciešami, it īpaši sociālajā un izglītības jomā, pārskatot un pārstrukturējot pārējos resursus. Vienlaikus, akcentējot vidējā un ilgtermiņa attīstības nodomu nopietnību, neliela līdzekļu daļa jāizvieto stratēģiski svarīgos izglītības, zinātnes attīstības un veselības aprūpes projektos.

Kā galvenos mērķus īstermiņa efektīvai un stratēģiski adekvātai rīcībai sociālā līdzsvara nodrošināšanai krīzes laikā SAK piedāvā:

1. Uzturēt noteiktu personiskās un sociālās drošības līmeni sabiedrībā (drošības un kārtības uzturēšanas dienestu efektivitāte kā prioritāte) un sekmēt iedzīvotāju sadarbību un pašpalīdzības / pašorganizēšanās iniciatīvas strauji pieaugošas sociālās nedrošības apstākļos.

2. Izstrādāt un īstenot sociālās aizsardzības programmas gan valsts, gan pašvaldības, gan PPP formā, koncentrējot resursus uz sociāli visneaizsargātākajām grupām un minimālā iztikas līmeņa nodrošināšanu pēc bezdarba pabalsta saņemšanas perioda beigām.

3. Kāpināt valsts pārvaldes rīcības / lēmumu leģitimitāti ar plašas iedzīvotāju līdzdalības palīdzību, aktīvi izmantojot jaunas formas.

4. Veikt ES SF pārprogrammēšanu ar uzsvaru uz ekonomisko aktivitāti, nodarbinātību veicinošām aktivitātēm, kā arī atbalstu bezdarba situācijā.

5. Izstrādāt krīzes scenārijus un vadības pasākumus sociāla sprādziena un neprognozēti straujas ekonomiskās lejupslīdes gadījumiem, sagatavot noteiktus valsts pārvaldes dienestus darbam ārkārtas situācijas apstākļos.

6. Veikt strukturālas izmaiņas publiskās pārvaldes sistēmā, izglītības un veselības jomā, it īpaši pārstrukturēt izglītības pārvaldību, radikāli samazinot aparātu, skolotāju skaitu un mainot finansēšanas modeli. Izveidot „drošības tīklu” no pamatizglītības izkritušajiem skolēniem.

7. Raiti reģionalizēt augstāko izglītību (Baltijas jūras reģions) un ieviest efektivitātes / ekonomiskās atdeves kritērijus augstākās izglītības finansēšanā. Mainīt zinātnes attīstības atbalsta principus (efektivitātes uzlabošana, internacionalizācija un starptautiskās kvalitātes standartu vispārēja ieviešana).