Pasaules bankas (PB) rekomendācijas Latvijai nav obligātas, taču grūti iedomāties, ko valdība darīs, kad jūlija sākumā tā saņems melns uz balta uzrakstītu stingru ieteikumu darīt to, ko valdību veidojošās partijas nesen publiski un skaļi paziņojušas, proti, pensijas nesamazināsim.
PB Eiropas un Centrālāzijas reģiona galvenais ekonomists, starptautiskās organizācijas, kas ir arī naudas aizdevēja Latvijai, misijas vadītājs Trūmens Pakards apstiprina, ka viņu gala ziņojums un rekomendācijas Latvijas valdībai, tostarp par izmaiņām pensiju un pabalstus sistēmā, būs pieejamas jūlija pirmajā pusē, piebilstot, ka tajās ietvertās idejas nav svešas Labklājības ministrijai (LM), kas savukārt gatavo ziņojumu par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēj.
Šokējoši, bet ne negaidīti ir PB konkrētie ieteikumi saistībā ar pensijām. T. Pakards jau apmēram pusgadu dažādos medijos ir paudis savu viedokli, ka Latvijā pēdējo gadu laikā pensijas, neraugoties jau uz krīzi, ir palielinātas, tāpēc loģiski tikai būtu, ja tās solidāri ar citām sabiedrības grupām, piemēram, skolotājiem, mediķiem, “uzņemtu” krīzes smagumu. Atšķirībā no Satversmes tiesas, kas atzina pensiju samazināšanu par nelikumīgu, PB šādas pietātes pret pensijām nav, tāpēc arī tādi ieteikumi.
PB rosina, ka valdībai vajadzētu galvenokārt koncentrēties uz iedzīvotājiem, kuri pensijā devušies nesen un no kuriem vairākums ir darbspējīgi. Samazinot pensijas neapliekamo minimumu no 165 līdz 80 latiem mēnesī, valsts gadā spētu ietaupīt līdz pat 85 miljoniem latu. PB arī ierosinājusi apsvērt iespēju atcelt piemaksas pensijām, kas pārsniedz 140 latus mēnesī, kas ļautu ietaupīt 120 miljonus latu.
Vēl viens priekšlikums paredz, ka valdībai vajadzētu indeksēt pensijas, kas, ņemot vērā patēriņa cenu samazinājumu, nozīmētu pensiju samazināšanu. Latvijā pašlaik ir apturēta pensiju indeksācija. Ja tā būtu saglabājusies, tad gan pērn, gan šogad pensijas būtu jāindeksē ar negatīvu koeficientu, tas ir, jāsamazina. Tiesa, ir liela daļa pensionāru, pret kuriem šāda sistēma būtu pavisam negodīga, tie ir pensionāri, kuriem līdz šim nekad pensija nav indeksēta (visi, kuri saņem pensijas virs 225 latiem).
Šķiet, vienīgais, kur varētu sakrist PB ierosmes ar LM pozīciju, ir pensionēšanas vecuma palielināšana. PB norāda, ka valdībai jāapsver pensionēšanās vecuma paaugstināšana, pat ja īstermiņā tas neveicinātu fiskālos ietaupījumus, lai vidējā termiņā samazinātu pensiju deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā. PB piedāvā, ka pensionēšanās vecums no 2015. gada varētu tikt palielināts par sešiem mēnešiem gadā.
LM pat izstrādājusi piemēru, lai parādītu, kā samazinātos pensija, ja tiku ievērotas PB rekomendācijas: piešķirtais vecuma pensijas apmērs ir 209 lati (185 lati pensija plus 24 lati piemaksa), ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir 165 lati, līdz ar to izmaksājamās pensijas apmērs ir 197,56 lati. Piemērojot vienlaikus visas rekomendācijas, pensijas apmērs būs 153,10 lati jeb par 22,5% mazāks. Tas ir vairāk, nekā pērn vasarā valdība pensionāriem atņēma, proti, tie bija 10 procenti.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča Neatkarīgajai atzina, ka PB tiešām ir veikusi lielu izpētes darbu par situāciju Latvijā, tomēr ir jautājumi, kurus viņi nesaprot, jo “viņi ir no citas vides”. Deputāte arī uzsver, ka PB ieteikumi Latvijai nevar būt obligāti: “Kur jūs esat redzējuši obligātas rekomendācijas? Jā, tās ir nopietnas, bet lēmums jāpieņem mums pašiem.” Kā piemēru viņa nosauca pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, ko PB piedāvājusi celt jau no 2011. gada, kam Latvija nepiekrīt.
Autors: Inga Paparde / NRA.lv
