Sociālie partneri skubina valdību un ierēdņus darboties veicīgāk, paralēli tiek prasīts nesaudzīgi samazināt ierēdņu un administratīvo darbinieku skaitu. Vienlaikus NTSP pārstāvētie lielo uzņēmumu priekšstāvji un arodbiedrības pieprasa arvien jaunu informāciju, ko viņi varētu saprast, un jaunus pasākumus, kuriem vajadzīga budžeta nauda.

Kārtējā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, izskatot divus jautājumus – par atalgojuma un nodarbinātības izmaiņām valstī un veselības aprūpes finansējumu – sociālie partneri jau kuro reizi valdībai cēla priekšā skaitļus par Latvijas veselības aprūpes katastrofālo situāciju salīdzinājumā ar pārējo civilizēto pasauli, pieprasīja nesaudzīgāk mazināt valsts pārvaldes darbinieku skaitu, dot medicīnai naudu no starptautiskiem avotiem un nekādā gadījumā neaiztikt valsts un pašvaldību uzņēmumu atalgojumu lietas.

Ne arodbiedrības pārstāvjus, ne lielo darba devēju priekšstāvjus neapmierināja Finanšu ministrijas (FM) ziņojumā par atalgojuma un nodarbinātības izmaiņām valstī un veiktajiem optimizācijas pasākumiem sniegtā informācija. Lai situācijā ar darba samaksas skaitļiem būtu iespējams novērtēt arī tendences – šādi ziņojumi turpmāk izskatīšanai NTSP tiks iesniegti nevis katru mēnesi, bet reizi ceturksnī. Darba devēji arī prasa izņemt no ziņojuma datus par atalgojumu valsts kapitālsabiedrībās. Valsts iestādes šogad pakāpeniski atlaiž darbiniekus, taču sociālos partnerus jau interesē, kāda būs valsts pārvaldes struktūra nākamajos trijos gados.

Valdība un sociālie partneri vienojās turpmāk kopīgi vērtēt valsts pārvaldē īstenojamās strukturālās izmaiņas un rīcības plānu ekonomikas atveseļošanai un nākamajā sēdē 23. septembrī izskatīt nākamā gada budžeta projektu.

Ministrijās darbinieku kļūst mazāk, aģentūras likvidējas pakāpeniski

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta direktore Daiga Gulbe informēja, kā šogad ir samazinājušies valsts budžeta izdevumi, salīdzinot ar 2008. gada vidējiem rādītājiem. Izdevumi atlīdzībai janvārī samazinājušies par 30%, atalgojumam – par 30%; februārī attiecīgi par 17% un 14%, martā – par 19% un 16%, aprīlī – par 12% un 10%, maijā – par 21% un 19 procentiem.

Ievērojami mazāk gan sarukuši attiecīgie pašvaldību izdevumi.

Īstenojot iesāktās un plānotās valsts pārvaldes reformas, līdz šā gada beigām ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaits samazināts par 30,37% jeb 1145 amata vietām. Tādējādi no 2010. gada 1. janvāra ministrijās strādās 2987 darbinieki pašreizējo 4232 vietā.

Atlīdzībai atvēlētie līdzekļi valsts budžeta iestādēs veido 10,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet atalgojumam – 8,2% no IKP.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka valsts un pašvaldību komercsabiedrībās maijā vidējais atalgojums samazinājās par 5,11%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju. Privātajā sektorā vidējais atalgojums šajā mēnesī pieauga par 0,16 procentiem.

Valsts aģentūru skaitu līdz gada beigām plānots samazināt par 51%, pēc reorganizācijas saglabājot 36 aģentūras līdzšinējo 73 aģentūru vietā. Pēc reformu īstenošanas Latvijas ministriju centrālajā aparātā nodarbināto skaits būs līdzīgs kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – nodarbināto skaitam ministrijās, paskaidroja D. Gulbe.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs kritiski vērtēja informāciju par darba samaksas samazinājumu, jo tā atspoguļojot tikai atsevišķus datus un no šīs informācija neesot redzama “kopējā bilde”. Savukārt arodbiedrības uzskata, ka, sniedzot informāciju par aģentūru skaita samazinājumu, ir nepieciešams arī konkrēti norādīt samazināto darbinieku skaitu. LDDK pārstāvis Kirovs Lipmans uzskata, ka ir nepieļaujami nepārtraukti runāt par darbinieku skaita samazināšanu, ērcinot gan pašu valsts iestāžu darbiniekus, gan sabiedrību. Viņaprāt, tas vienreiz jāizdara, lai cik tas būtu sāpīgi, un viss.

Pārmetumi tika pausti arī par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību iekļaušanu ziņojumā, jo, kā norādīja sociālie partneri, ir jānošķir uzņēmumi, kuri “nes peļņu budžetā”, no tiem, kas “ēd no budžeta”. Valdība nedrīkstot iejaukties pelnošo uzņēmumu atalgojuma sistēmā, un nav pieļaujams, ka liekam vienā maisā publisko sektoru un valsts kapitālsabiedrības.

Valdības sociālie partneri arī atzinās, ka nesaprot ziņojumā lietotos terminus “atalgojums” un “atlīdzība”, kas neatbilstot Latvijas likumu terminoloģijai. Uz FM pārstāves D. Gulbes paskaidrojumu, ka ziņojums tiek veidots saskaņā ar Valsts kases kodu sistēmu, darba devēji ieteica parūpēties, lai Valsts kase to nomaina.

Veselības sistēmā argumenti – pasaules pirmskrīzes dati

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris šovasar jau atkārtoti valdības mājas Zaļajā zālē prezentēja materiālus par situāciju Latvijas veselības aprūpē, piedāvājot Latvijas un ES veselības aprūpes salīdzinājumu 2007. gadā, kā arī iedzīvotāju mirstības datus.

Latvijā valsts finansējums procentos no IKP salīdzinoši treknajā 2007. gadā bija 3,5 procenti, mirstība uz 1000 iedzīvotājiem – 14,5. Vidēji ES valstis finansēja veselības sistēmu ar 6,8% no IKP, vidējā mirstība ES bijusi 9,7. Savukārt jaunās ES dalībvalstis medicīnai atvēlēja vidēji 4,6% no IKP, vidējā mirstība tajās 2007. gadā bija 11,2 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem.

Arodbiedrības vadītājs arī uzsvēra, ka no 2007. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 1. janvārim ārstiem un māsām darba samaksa ir augusi daudz pieticīgāk (par 14%) nekā tautsaimniecībā (par 51%).

V. Keris valdību informēja par Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda misijas 2007. gada ieteikumiem palielināt finansējumu veselības aprūpei no IKP atbilstoši vidējiem jauno ES dalībvalstu rādītājiem (4,6%) un turpināt ieviest programmu “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē 2006.-2015. gadam”. Šī programma esot pārtraukta, bet pašreizējai valdībai tā būtu jāturpina. Vienlaikus referents arī zināja teikt, ka Eiropas Komisijas (EK) 2009. gada 13. februāra ziņojumā Latvijai noteikts uzdevums: “Nodrošināt, lai publiskā sektora izdevumu samazinājums neskartu veselības aprūpi.”

Arodbiedrība piedāvāja sociālajiem partneriem kā NTSP lēmumu ieteikt valdībai steidzami piešķirt lielāku papildu finansējumu veselības aprūpei, izmantojot Pasaules Bankas aizdevuma, kā arī EK līdzekļus. Turklāt, ņemot vērā to, ka EK ir ierosinājusi atteikties no valsts līdzfinansējuma struktūrfondu apguvē, arodbiedrības iesaka palielināt veselības aprūpes budžetu no ES fondu naudas.

Ministru prezidents V. Dombrovskis paskaidroja, ka Pasaules Bankas aizdevumu Latvija vēl nav saņēmusi, savukārt lēmums par valsts līdzfinansējuma atcelšanu ES projektiem vēl nav pieņemts. Tā galīgā pieņemšana ir atkarīga no valstu vienošanās Eiropas Padomē un balsojuma Eiropas Parlamentā. Premjers prognozēja: ja gadījumā ES līderi vienosies par šo priekšlikumu, tas varētu attiekties tikai uz sociālā fonda projektiem.

Ministru prezidents solīja, ka problēmas risinājums tiek meklēts un tas tiks atrasts. Jau nākamajā Ministru kabineta sēdē aptuveni 4,5 miljoni latu varētu tikt pārdalīti par labu slimnīcu neatliekamo problēmu risināšanai.

Tāpat sociālie partneri aicināja valdību ne tikai rast papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, bet arī padarīt efektīvāku jau esošā finansējuma izlietojumu. Savukārt veselības sistēmas vadītājiem ieteikts arī pašiem meklēt nozarei naudas pelnīšanas iespējas, nevis tikai prasīt no budžeta. Kā iespēja tiek minēta “veselības tūrisms”.

Veselības administrācija – vismazākā?

Veselības sistēmas efektivitātes rādītāji sociālo partneru sēdē netika analizēti. Tāpat kā līdz šim partneri gan ar emocionālām uzrunām, gan ar pirmskrīzes gadu (kas Latvijā bija “treknie”) datiem cenšas pārliecināt premjeru par situācijas kritiskumu.

Pagājušajā nedēļā intervijā Latvijas radio-4 uz žurnālistu jautājumu, kāpēc Veselības ministrija (VM) divos gados nav atlaidusi nevienu ierēdni, jo tajā kā bija 155 cilvēki, tā arī ir, veselības ministres jaunnominētais padomnieks kādreizējais šīs nozares vadītājs Gundars Bērziņš teica, ka, viņaprāt, līdzšinējā samazināšana jau esot pārmērīga. Padomnieks runas par veselības sistēmas milzīgo aparātu nodēvēja par pasakām.

Savukārt V. Dombrovskis, lai izvērtētu veselības aprūpei pieejamos un nepieciešamos finanšu resursus, otrdien,12. augustā, nosūtīja veselības ministrei Baibai Rozentālei trīs rezolūcijas, lūdzot sniegt detalizētu un strukturētu informāciju par veselības aprūpes budžeta programmām, par plānotajiem neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta iepirkumiem, kā arī par valsts kapitālsabiedrību, kas sniedz ārstniecības pakalpojumus, tekošo kontu stāvokli.

Premjers lūdz arī iesniegt strukturētu informāciju par aktuālo VM administrēto valsts budžeta programmu un apakšprogrammu finanšu plāniem un finanšu tāmēm 2009. gadam, kas iesniegtas un apstiprinātās Valsts kasē, kā arī informēt par medicīnas pakalpojumu pašizmaksas noteikšanas komponentēm un to struktūru, norādot saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem faktisko komponenšu izmaksu un to atšķirības starp dažādiem pakalpojuma sniedzējiem attiecīgajā ārstniecības iestāžu grupā.

Pēc tikšanās ar Medicīnas tehnoloģiju piegādātāju asociācijas biedriem ceturtdien, 13. augustā, premjers žurnālistiem pavēstīja, ka valsts šogad nespēs pilnībā atmaksāt 300 miljonu latu lielo parādu par slimnīcām piegādātajām medicīnas precēm un iekārtām, un slimnīcas vairs nedrīkstēs uzņemties lielākas saistības kā tām piešķirtais finansējums, informē BNS. Līdzšinējos gados slimnīcas regulāri pārsniegušas noteikto finansējuma limitu, bet katra gada beigās uz budžeta grozījumu rēķina to izdevies samaksāt. Taču šogad, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju, tas nebūs iespējams.

Darba devēji nemierā – pazuduši viņu priekšlikumi

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle pārmeta Ekonomikas ministrijai (EM), ka tā aiz darba devēju muguras, nesaskaņojot ar nozarēm, ir iesniegusi valdībā Informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai, bet tajā nav iekļauti uzņēmēju priekšlikumi, kas izteikti iepriekšējās diskusijās. (Dokumentu valdība izskatīja 4. augusta sēdē un pieņēma zināšanai. Valdība arī nolēma, ka EM mēneša laikā organizēs ziņojuma sabiedrisku apspriešanu konferencē un iesniegs Ministru kabinetā attiecīgi precizētu ziņojumu un tiesību akta projektu, ietverot konkrētus priekšlikumus prioritāro nozaru atbalsta instrumenta pilnveidošanai. – L.D.). EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš darba devējiem paskaidroja, ka priekšlikumi tiks uzklausīti 26. augusta ministrijas, ekspertu un uzņēmēju konferencē, izdiskutēti un tad tiks lemts par to iekļaušanu jau rīcības plānā.

Darba devēji iesaista sabiedrību

LDDK savā mājaslapā publiskojusi aicinājumu Latvijas iedzīvotājiem – veltīt pusstundu, lai aizpildītu īpašu anketu un jau līdz 26. augustam izteiktu savu viedokli par valsts funkcijām, kuras sabiedrībai svarīgas, lai gatavotu 2010. gada budžetu un plānotu 2010.-2012. gadu perspektīvu, rēķinoties ar sabiedrības vajadzībām, bet ne pēc valsts pārvaldes uzaudzētā administratīvā aparāta vajadzībām.

“LDDK ir izvirzījusi mērķi sniegt atbalstu valdībai, lai rastu iespēju valsts budžeta izdevumus samazināt par 500 miljoniem latu. Tas nepieciešams, lai saskaņā ar valdības un starptautisko aizdevēju noslēgto vienošanos valdībai nebūtu jāievieš, piemēram, progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un paaugstināta pievienotās vērtības nodokļa likme. Lai šo mērķi sasniegtu aicinām katra uzņēmuma, pašvaldības, valsts institūcijas, sabiedriskās organizācijas vadību un darbiniekus, kā arī iedzīvotājus, kurus ir skārušas reformas, aizpildīt anketu un izplatīt to saviem draugiem un paziņām,” teikts aicinājumā. Anketa pieejama funkcijas.questionpro.com

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti jau analizē EM priekšlikumus. Deputāti aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu pievērst lielāku uzmanību praktiska atbalsta sniegšanai uzņēmējiem, informē Saeimas Preses dienests. “Ekonomikas ministrijas sagatavotais ekonomikas atveseļošanas plāns ir vērsts uz vidēja termiņa laika periodu un ir uzskatāms par labu sākumu darbam, kas vēl nopietni jāturpina,” norādīja komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. Taču, ja Latvijas uzņēmēji nesaņems palīdzību jau tuvākajā laikā, liela daļa no viņiem nespēšot sniegt ieguldījumu tautsaimniecības attīstības atjaunošanā, uz kuru cer ekonomikas atveseļošanas plāna veidotāji.

Autors: Lidija Dārziņa, LV.LV