Šlesers: Kariņa-Levita valdība dzen Latviju parādos

Finanšu ministrija (FM) apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos papildu budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai, kā rezultātā atklājies, ka nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Politiķis Ainārs Šlesers uzsver, ka tas liecina tikai par vienu – Kariņa un Levita valdība dzen Latviju parādos.

“Kariņš Latvijas tautai teica: “Mums būs daudz, daudz naudas!” Kariņš priecājās, kad uzzināja, ka Latvija varēs paņemt kārtējo kredītu. Diemžēl dzīve uz parāda dzen Latviju vēl lielākos parādos. Lai apkalpotu esošo 15 miljardu kredītu, valsts ir spiesta katru gadu maksāt daudzus simtus miljonu tikai procentmaksājumus. Ja Kariņa-Levita valdība aizņemsies vēl miljardus, tad procentmaksājumi katru gadu būs vēl lielāki,” brīdināja Šlesers.

Pēc viņa teiktā, ir pienācis laiks, lai Latvija beidzot sāk domāt, kā attīstīt Latvijas ekonomiku, kā palielināt Latvijas preču eksportu, kā piesaistīt Latvijai lielas investīcijas: “Ir pienācis laiks Latvijai sākt pelnīt, lai nevajadzētu dzīvot uz parāda.”

Viņš norādīja, ka Kariņa-Levita varavīksnes valdībai nav izpratnes, kā attīstīt Latvijas ekonomiku: “Viņu galvenais mērķis ir aizņemties kārtējos miljardus, lai Latvijai neiestājās maksātnespēja jeb bankrots. Tāpēc valdība no 1. jūlija ir pacēlusi mazajam biznesam nodokļus. 240,000 cilvēki sāk izbaudīt Kariņa-Levita uzdzīvi, kur visas Latvijas problēmas tika risinātas paņemot kārtējos kredītus.”

No FM sniegtās informācijas izriet, ka vislielāko summu – 702,13 miljonus eiro – prioritārajiem pasākumiem 2022. gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Tai ar 213,06 miljoniem eiro seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar 168,44 miljoniem eiro Ekonomikas ministrija, savukārt 147,03 miljonus eiro papildus vēlas Izglītības un zinātnes ministrija, bet Satiksmes ministrija – 142,79 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija 2022. gada budžetā prioritāro pasākumu īstenošanai vēlas 76,69 miljonus eiro, Labklājības ministrija – 76,52 miljonus eiro, Zemkopības ministrija – 53,02 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija – 51,07 miljonus eiro.

FM 2022.gadā prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 14,15 miljonus eiro, Ārlietu ministrija – 9,66 miljonus eiro, bet Tieslietu ministrija – 7,69 miljonus eiro.

Foto: F64