Skudra: Latvijai ir bīstams iespējamais Trampa atbalsts Lepēnai

Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Ojārs Skudra uzskata, – mums bīstama ir Trampa labvēlība Francijas prezidenta kandidātei Marinai Lepēnai. Viņas izteikumi liecina, ka šī politiķe var censties sagraut NATO no iekšienes. Tomēr šīs nedēļas beigās publicētās aptaujas liecina, ka Lepēna kļuvusi par populārāko Francijas politiķi.

“Marija Lepēna jau ir pabijusi Trampa tornī Ņujorkā un tikusies ar Trampa komandu. Nu, skaidrs, ka runa bija par prezidenta vēlēšanām. Tāpat ir skaidrs, ka Trampa komandā ir cilvēki, ieskaitot viņa stratēģi, kurš lielā mērā vadīja priekšvēlēšanu kampaņu un ir saistīts ar tādu interneta vietni, vai arī to varētu saukt par kaut ko līdzīgu ziņu aģentūrai “Brate Bart News”, kura atvērusi ir filiāli pagājušajā gadā Vācijā, un tāda filiāle būšot arī Francijā attiecīgi franču un vācu valodā. Vai Lepēna uzvarēs prezidenta vēlēšanās pagaidām ir maz ticams, bet, ja būs Amerikas nauda un Amerikas mediju atbalsts, tad nu, protams, tās izredzes varētu arī palielināties. Viens no Lepēnas galvenajiem mērķiem, – viņa ir gatava rīkot referendumu par izstāšanos no eirozonas, kā minimums,” norāda LU asociētais profesors Ojārs Skudra.

Bijušais Latvijas vēstnieks ASV Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš pieļauj iespēju, ka, ja Tramps turpinās kā līdz šim, arī republikāņi varētu būt ieinteresēti impīčmentā jeb Trampa atcelšanas procedūrā, jo savu viņš ir paveicis – nodrošinājis partijai varu Baltajā namā un vairākumu kongresā un Senātā. Tam jābūt ārkārtas gadījumam, lai amatā esošs izlūkdienesta vadītājs publiski izteiktos par kādu savas valsts politiķi. Pirms nedēļas CIP direktors Džons Brenans bija spiests Trampam aizrādīt, lai nedaudz padomā, ko runā, jo katru ASV prezidenta vārdu rūpīgi analizē dienesti visā pasaulē.

Jau iepriekš ziņojām, – pirms vēlēšanām pret Donaldu Trampu nostājās arī vairāki ietekmīgi republikāņi. Bijušais Kalifornijas gubernators Arnolds Švarcenegers un ASV senators Džons Makeins paziņoja, ka par šo prezidentu nebalsos. Jau pirms vēlēšanām bija aizdomas, ka Tramps ir Krievijas bīdīts kandidāts. Tramps nedarīja neko, lai tās mazinātu, tieši otrādi.

Holivudas aktieris Aleks Boldvins pēdējos mēnešus cītīgi parodējis ASV prezidentu un turpina to darīt joprojām. Viņš bija viens no tiem, kas naktī pēc prezidenta inaugurācijas aicināja cilvēkus ar Trampa prezidentūru nesamierināties. Tramps asi reaģē uz jebkuru kritiku. Aktierus Boldvinu un Merilu Strīpu nosauca par pārvērtētiem. Ņujorkas mēru Bilu de Blasio, kurš iebilda pret viņa imigrācijas ierobežošanas iecerēm – par sliktāko mēru Ņujorkas vēsturē. Pēc kritiskajām reportāžām Tramps vairs nesarunājas ar CNN žurnālistiem. Tie bija publicējuši informāciju par ziņojumiem, kas it kā apliecina Krievijas ietekmi uz Trampu. Šos 16 ziņojumus pilnībā publicējusi interneta vietne “Buzz Feed”, gan piebilstot, ka par to ticamību pierādījumu nav.

Ziņojumu autors ir britu izlūkdienesta MI6 bijušais darbinieks Kristofers Stīls. Viņš ilgus gadus strādājis Krievijā. Ir saglabājis kontaktus Krievijas Ārlietu ministrijā, specdienestos, prezidenta administrācijā un kompānijā Rosņeftj, kuru vada Igors Sečins, Krievijas prezidenta Vladimira Putina līdzgaitnieks Valsts Drošības komitejā.

No Stīla atklājumiem izriet, ka aizdomas par saistību ar Krievijas interesēm krīt pār Trampa padomniekiem Maiklu Flinnu, Kārteru Peidžu, Maiklu Koenu, kā arī bijušo Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča padomnieku Polu Manfordu.

2016. vasarā oktobrī Trampa pārstāvis Peidžs esot bijis Maskavā. Koncernā “Rosņeft” piedalījies Sečina organizētā sanāksmē, kur apspriesta iespēja mīkstināt ASV sankcijas apmaiņā pret “Rosņeft” akciju paketes nonākšanu amerikāņu rīcībā. Sanāksmē Peidžs esot izrādījis interesi un solījis, ka, ja Tramps kļūs par prezidentu, sankcijas atcelšot.
Smagākās aizdomas krīt uz Trampa advokātu Maiklu Koenu, kurš 2016. gada augustā esot ticies ar bijušo Krievijas ārlietu ministrijas aģentūras Rossotrudņičestvo vadītāju Konstantīnu Kosačevu Prāgā, lai apspriestu plānu, kā noslēpt Krievijas iejaukšanās pēdas. Igauņu laikraksts “Postimees” pagājušajā nedēļā rakstīja, ka Igaunijas ārējās izlūkošanas dienests piedalījies šīs tikšanās fiksēšanā.

Ceturtdien pirms Trampa inaugurācijas BBC demonstrēja filmu “Vai Kremļa kandidāts?”. Filmā secināts, ka Tramps savā komandā iekļāvis aizdomīgas personas. Piemēram Drošības padomnieks Maikls Flinns bieži piedalījies televīzijas “Russia Today” pasākumos. Vienā no tiem viņš sēdējis blakus Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. BBC stāsta, ka Trampam Krievijas varas iestāžu labvēlība bijusi svarīga, lai attīstītu biznesu. Jau 2013.gadā viņš centies piesaistīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzmanību.

Kad Tramps novembrī bijis Maskavā, Putinu tā arī neesot saticis. Toties noticis kāds incidents. Stīls savā ziņojumā raksta, ka Maskavas viesnīcā “Karlton Hotel” Trampam sagādātas prostitūtas. Un Federālā Drošības dienesta kameras ierakstījušas nākamā ASV prezidenta viesnīcas istabā notiekošo. Bijušais ASV armijas izlūks BBC apliecina, ka tieši tādā veidā strādā Krievijas izlūki.

Foto: Gage Skidmore/ https://www.flickr.com/photos/gageskidmore/ https://creativecommons.org/licenses/by-sa/2.