Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) paziņotais Latvijas rūpniecības jūnija rādītājs –1,6% pret maiju labi iekļaujas Latvijas tautsaimniecības kopainā.
Rūpniecības kopapjoma samazināšanās mēnesi pēc mēneša pašsaprotami seko iedzīvotāju, jo sevišķi darbspējīgo iedzīvotāju, skaita samazinājumam un kapitālieguldījumu apsīkumam, ko kvantitatīvi parāda banku kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Tajā pašā laikā iedarbojas arī kopējai tendencei pretēji faktori, kuru dēļ atsevišķu mēnešu rādītāji var uzrādīt rūpniecības pieaugumu. To nosaka konjunktūras izmaiņas Rietumeiropā, kas savāc lielāko daļu no Latvijas eksporta, kā arī grafiks, atbilstoši kuram tiek laista apgrozībā Eiropas Savienības palīdzības fondu un Latvijas valsts budžeta deficīta nauda. Tādā veidā Latvijas ekonomika tiek uzturēta līmenī, kas apmierina cilvēku pamatvajadzības, raksta NRA.lv.
Cik vien var spriest par 2015. gadu pēc gada pirmās puses, tagad notiek pavērsiens no atgūšanās pēc 2008.–2009. gada ekonomiskās krīzes uz spilgtāk izteiktu sarukumu. Ja rūpniecības pieauguma un samazināšanās attiecība 60 mēnešos no 2010. gada janvāra līdz 2014. gada decembrim, pēc CSP datiem, bija 36:24 par labu pieaugumam, tad šā gada sešu mēnešu attiecība pēc šiem pašiem datiem ir 2:4 par labu sarukumam. Vietējie cēloņi šādai attiecībai ir to resursu izsīkums, kas bija palikuši pāri pēc ekonomiskās krīzes. Piemēram, pirmspensijas vecuma darbinieki pēc darba zaudēšanas 2008.–2009. gadā biežāk nekā jaunākie palika Latvijā un 2010. gadā sāka atgriezties uzņēmumos, bet tagad viņu darba mūžs noslēdzas. Līdzīgi varētu norādīt uz izcirstajiem mežiem un nolietotajām ražošanas iekārtām, kuras vajadzētu nomainīt, bet to izdarīt kavē pārliecības trūkums par kapitālieguldījumu atmaksāšanos Latvijā.
Kopumā pašsaprotamo rūpniecības rādītāju rindu CSP izjauca šā gada maijā ar apgalvojumu, ka rūpniecības apjoms martā esot atbildis +8,7% pret 2014. gada martu un +10,8% pret šā gada februāri. «Rūpniecības augšana izskatās pēc pasakas,» Neatkarīgā par to norādīja 7. maijā. No šodienas pozīcijām apgalvojumu varētu koriģēt, ka brīnumainais rūpniecības pieaugums martā pēc desmitiem mēnešu ilgas svārstīšanās vienā līmenī un pirms pārejas uz stabilu sarukumu trijos turpmākajos mēnešos izskatās pēc drukas kļūdas. Ir jāsākas karam vai vēl kādiem ar karu mēroga ziņā salīdzināmiem notikumiem, lai reālā ekonomika mēneša laikā pieaugtu par 1/10 daļu un jau nākamajā mēnesī mainītu attīstības virzienu no tik strauja pieauguma uz sarukumu. CSP vispirms atsaucās uz ražošanas atsākšanu uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs, pēc tam uz pastiprinātu mežu izzāģēšanu un uz elektrotehnikas ražošanas pieaugumu, bet ziņas no CSP nosauktā uzņēmuma un tālāk no nozarēm neapstiprināja, ka tur notiktu kaut kas tāds, kas varētu ietekmēt visas valsts (jā, mazas valstiņas) rūpniecības rādītāju par 1/10 daļu.
Pirms dažiem gadiem ir piedzīvots, kā CSP atzīst par savu kļūdu un izlabo aprēķinus, kas uzrādīja pārāk strauju rūpniecības samazināšanos. Tas attiecās uz 2014. gada janvāri, kad bija pienācis laiks novērtēt, kādu robu rūpniecībai iecirtusi metālkausēšanas apturēšana jau minētajā Liepājas uzņēmumā. Tad patiešām traki izskatījās CSP aprēķinu rezultāts, ka apstrādes rūpniecība janvārī pret decembri kritusi par 17,3% un visa rūpniecība – par 10,7%. Datu labošanu CSP pamatoja ar argumentu, ka tā nav, jo nevar būt valstī, kas kopumā turpināja funkcionēt bez Liepājas metalurga apmēram tāpat kā ar metalurgu. Citiem vārdiem sakot, rūpniecības sarukumam par 1/10 daļu vienā mēnesī bez kara jābūt tikpat neticamam kā pieaugumam bez kara, kas parasti sākas ar milzīgiem valsts pasūtījumiem armijas vajadzībām. Latvijā nekā tāda tagad nav, tāpēc rūpniecības fundamentālā ievirze uz samazināšanos notiek ne lēcienu un kritienu, bet vieglas svārstīšanās veidā.
Arnis Kluinis
